Oo, jā, kāda bauda strādāt dārzā, kad neviens cits nemaisās
pa kājām. Cita lieta!
Vēlāk iemūžināju kadros mūsu ciematu, jo brīvprātīgo
treniņam jātaisa prezentācija. Tad nu arī šeit publiskošu kādas ainas iz
Vaunieres dzīves.
 |
| Vaunieres. Dārzs |
 |
| Vaunieres. Darbs pie siltumnicas izveides |
 |
| Vaunieres. Darbs pie siltumnīcas izveides |
 |
| Vaunieres. Toones mājvieta |
 |
| Vaunieres. Hotellerie |
 |
| Vaunieres. Hotellerie iekšdarbi |
 |
| Vaunieres. Hotellerie ārdarbi |
 |
| Vaunieres. Virtuves darbi un to plānošana |
 |
| Vaunieres. Vietējā alus brūvētava |
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres |
Vuhuu, vakardienas eksperiments ar medus torti sanācis tieši
tāds, kā vajag – bērnības garša...
Šodien Benjamin rādīja, ka turpmāk pie ofisa durvīm būs
neliela tāfelīte, kur viņi uzrakstīs vārdu tam cilvēkam, kuram pienācis pasta
sūtījums, jo citādi dažkārt viņi mums aizmirst to pateikt. Un kura vārds uz
tāfeles bija uzrakstīts kā reāls piemērs? Mans! Jēē, jauna vēstule ar nelielu
rudens piedevu!
Brīvdienās dosimies uz Marseille uz divām dienām ar
nakšņošanu teltī. Ir jau jocīgi novembrī nakšņot teltī, bet tā kā tie ir
Francijas dienvidi un laika prognoze izskatās daudzsološa, tad gan jau būs
labi. Jēēē, ceļojums!!! Marseille tieši ir viena no pilsētām, ko gribēju
Francijā aplūkot, un redz, pat nevajadzēs ceļam naudu tērēt... Protams, nezinu
gan vai ar visu šo kompāniju spēšu pilsētu un citas vietas iepazīt tā, kā man
pašai gribētos, bet vismaz gūšu iespaidu, vai gribu tur atgriezties vēlreiz...
Es pieteicos sagatavot līdzņemšanai traukus, korejiete man
teica – tu tikai neaizmirsti paņem švammi un trauku mazgājamo līdzekli. Pfff...
Es iebildu, ka gluži labi var izlīdzēties arī ar aukstu ūdeni un sūnām, bet pēc
šīs frāzes saņēmu neizpratnes pilnu skatienu, he, he... Nu labi, tā kā dodamies
ar mašīnu, tad var jau arī iepakot līdzņemšanai šīs divas visnotaļ nevajadzīgās
lietas... Lai gan dodamies tikai uz divām dienām, ņemsim līdzi arī gāzes
balonu, kas reāli nozīmē lieku laika šķiešanu ēst taisīšanai. Divu dienu laikā
badā nevar nomirt arī ar vienkārši līdzpaņemamiem produktiem, bet te taču visi
ir apsēsti ar ēšanu u atpūtas pauzēm...
Ha, ha, ha, pie vakariņu galda amerikānis man teica: „Man
šķiet, ka galdu šovakar klāji tu”, es jautāju, kāpēc gan šis tā domā, uz ko
viņš atbildēja: „Jo nažu asmeņi ir salikti uz pareizo pusi, nevienam citam tas
nerūp.” Njā, tā jau ir, ka citi nažus samet, kā pagadās...
Ak, divi mēneši paskrējuši nemanot. Kā lai apstādina
laiku???
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru