30. oktobris

Šodien pie mums ieradās vesels bars ar strādniekiem no citas organizācijas, tā teikt pieredzes apmaiņā. Tie ir algoti darbinieki, kas gluži tāpat kā pie mums veic dažādus darbus, piemēram, remontdarbus. Šī projekta sadaļa tiek saukta „including team”, jo pārsvarā tie ir cilvēki no mazliet zemākiem sociāliem slāņiem, piemēram, iebraucēji no ārvalstīm. Šodien šeit bija ieradušies vairāki čečeni, armēņi, poliete, bet mūsu ciemata „including team” gan sastāv tikai no francūžiem. Pieredzes apmaiņā atbraukušie arī tika iesaistīti darbā, tā nu daļa šodien uzdarbojās arī dārzā, daaaahhhh... Viens no mūsu strādniekiem viņiem izstāstīja franciski, kas ir jādara, tā nu es domāju, ka viss būs štokos, bet.... kamēr es vienai sievietei angliski stāstīju un rādīju, kas jādara, tikmēr netīšām pamanīju (labi, ka uzmetu aci, ko dara citi), ka daļa ir ķērušies pie lāpstām un sākuši apmest uz riņķi zemi tur, kur mēs ar amerikāni to jau bijām izdarījuši. Tā nu es bļaudama: „No, no, no, stooooop!!!” metos pie viņiem, kamēr šie visu nav apvērsuši otrādi, lai angliski censtos iestāstīt, ka šajā vietā viss jau ir izdarīts, bet viņiem ir jāstrādā tur, kur viss ir aizaudzis ar zāli. Protams, viņi jau gribēja vieglāko variantu. Pēc tam čečenis man teica, ka viņam tas bija izskatījies baigi smieklīgi, ka šie bija sākuši griezt zemi tur, kur tas jau bija paveikts. Nu man gan nebija īsti smieklīgi, redzot to, ka šie gandrīz izpostīja mūsu jau paveikto darbu. Uhh, labi, ka laicīgi to pamanīju. He, he, īstenībā viņi nez kāpēc bija domājuši, ka brauc tikai aplūkot šo vietu un nebija rēķinājušies, ka būs jāstrādā, tāpēc daļa bija apģērbušies pagalam nepiemēroti. Ieraugot, ka dārzā ir liela ķēpāšanās ar zemi, daļa cilvēku, kas pieteicās uz darbu dārzā, nemanāmi nozuda.

Ak, kas tā par strādāšanu, ka pie vienas vagas kašājas kādi 3 cilvēki? Visu laiku centos aizvirzīt cilvēkus katru pie savas vagas, bet nē, viņiem taču tarkšķēšana svarīgāka par strādāšanu Mazliet pastrādā, tad papļāpā un tā visu laiku. Kādu pusotru stundu pastrādāja, un tad jau šiem vajadzēja tējas pauzi. Kaut kāds ārprāts. Čečenis man teica: „Tu gan daudz strādā!”... Eh, tā viņu izpratne par darbu mani nobeigs...

Katrā ziņā bija forši, ka varēju pakustināt smadzenes krieviski, jo abi čečeni zināja tikai krievu un franču valodas. Bet... es secināju, ka lai gan mana angļu valoda ir briesmīga (ko amerikānis man nebeidz atgādināt), kad gribēju runāt krieviski, ik pa laikam sev nemanot izmetu kādus vārdus vai frāzes angliski... Šausmas...

Pēcpusdienā visiem strādniekiem bija paredzēta ekskursija pa visām ēkām un ciematu, mums teorētiski bija brīvais laiks, bet abas ar vācieti izlēmām turpināt strādāt. Lisa no rīta bija strādājusi pie siltumnīcas apsišanas ar dēļiem, viena pati viņa to nevarētu turpināt, tā nu es savu dārzu iemainīju pret siltumnīcu. Ho, ho, skats kā mēs brīžiem naglojām klāt dēļus bija varen labs – kamēr es āmuroju naglu, vāciete mani turēja, lai nenoripoju zemē, jo man īsti nebija, kur pieturēties. Vienā brīdī viņa prasīja, lai pieturu naglu viņai un solījās būt uzmanīga, bet trešais sitiens kā reize trāpīja man pa pirkstu (ne jau stipri), tā ka mēs vēl ilgi pēc tam uzjautrinājāmies par viņas „būšu uzmanīga”, hi, hi, hiii.... Smējāmies, ka ja šeit būtu slēptā kamera, tad būtu izcils video, kā prezentēt mūsu ciematu un projektu nākamās nedēļas brīvprātīgo treniņā (šis būs četru dienu treniņš visiem Solidarites Jeunesses brīvprātīgajiem) vai arī kā bērniem demonstrēt „šādi strādāt ir bīstami”.

Rīt Benjamin ir dzimšanas diena, naudu tērēt negribēju, arī ideju īsti nebija, ko viņam uzdāvināt, turklāt veikalu pieejamība šeit ir ļoooooti knapa, tā nu izdomāju izcept šim torti. Kopš sen atpakaļ notikušā internacionālā vakara, kad latvietis Edgars bija izcepis medus torti, visi par to baigi jūsmoja, tā nu izdomāju Benjamin izcept tieši šo torti. Uhh, tā nu gan paņēma daudz laika, tad jau rīt redzēšu, vai pūliņi būs bijuši rezultāta vērti. It kā jau mīkla garšoja kā nākas un netika piesvilināta (kas mani šīs tortes sakarā biedēja visvairāk), bet tad redzēs, cik labi sasūksies un kā garšos ar šo "it kā krējumu", kas gan līdz galam nav 100% krējums manā izpratnē...