Ha, hā, atkal mana kulinārijas
diena ar pildītām olām, visādiem dārzeņu / siera / rīsu sautējumiem, griljāžu
un saldējuma kūku, kas visiem bija lielumlielais ņammmm (ho, ho, daudzi pieprasīja šito kūku uz savām dzimšanas dienām).... Kad neviens
nemaisās pa kājām un var ar recepti darboties pēc savas patikas un atkarībā no
noskaņojuma, visai interesants un radošs process – „hmm, kā būtu, ja pievienotu
šito, hmm, varbūt arī šo? Jā, lai notiek!”... Tieši tāpēc man patīk būt virtuvē
vienai, jo es sākumā līdz galam nezinu, kāds būs gala rezultāts, viss notiek
darba procesa laikā un iedvesmas iespaidā. Tieši tāpēc man nepatīk dizains, bet
patīk māksla, jo dizainā jau sākotnēji jābūt zināmam gala rezultātam, bet
mākslā viss ir procesā un gala rezultāts bieži vien ir zināms tikai pašās
beigās. Dīvains salīdzinājums, bet man likās tieši vietā.
Ooo, šodien netālu no mums
lidinājās kādi padsmit ērgļi, iespaidīgs skats. Laikam tuvumā kāda aita bija
atstiepusi kājas...
Kad kārtējā blāaa blāaa blāaa
laikā izteicu, ka mēs pārāk daudz laika pavadām runājot par darbu, bet pārāk
maz strādājam, tad vēlāk tika dzīti visādi jociņi par to, kā mani apgādāt ar
lielāku darba apjomu...
Ak, šodien izbeidzās mani
prieki par dzīvošanu vienai pašai istabiņā, jo no brīvdienām atgriezās istabas
biedrene... Eh, man tā patīk izplesties pa visu telpu, bet ja nedzīvo viens,
tad jau to nevar atļauties... Arī
klusums un miers būs beidzies. Nekad nesaprotu tos cilvēkus, kas redzot, ka
otrs kaut ko lasa vai raksta, cenšas ar viņu sarunāties....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru