Šodien turpinājām darbu pie siltumnīcas izveides – gan
taisījām rāmjus logu iestiprināšanai, gan naglojām jumta konstrukciju, gan vēl
visādi citādi piedalījāmies šajā procesā. Jāpiebilst, ka šī nav gluži tāda
siltumnīca, kādu esmu pieradusi redzēt – vismaz kādus 4 m augsta būve no
priedes baļķiem un ar mūra pamatiem.
 |
| Vaunieres |
Atkal jau saskāros ar citādāku darba izpratni. Strādnieks
man palūdz sazāģēt četrus vienāda garuma dēlīšus, bet gandrīz uzreiz pēc tam
atskanēja sauciens „Nāciet pusdienās!”. Ja jau iesāku zāģēt, tad gribēju
pabeigt līdz galam, bet garāmejošā istabas biedrene teica: „Nāc pusdienās! Nav
taču jāstrādā kā tādam ķīnietim!”. Njām...
Pēc darbiem devos uz
pļavu strinkšķināt ģitāru. Kad istabas biedrene redzēja, ka visas mantas lieku
mugursomā, tad smējās – vai tad es grasos kaut kur doties uz vairākām dienām?
Bet nu tā ērtāk – visu sabāzt somā, nevis stiept rokā. Kamēr tur sēdēju un
strinkšķināju ģitāru, uzradās traktorists, kurš veda prom siena ruļļus. Droši
vien viņš padomāja, ka esmu dīvaina – sēžu viņa pļavas vidū tālu prom no
pārējiem ar ģitāru, datoru, kladi, zīmuli un termosu. Hi, hi, hiii...
Hmm, kāda interesanta „Ēzeļu” versija vācu gaumē ar karošu
grābšanu...
Oj, pārējo muzikālā gaume mani nobeigs – armēnis visu
laiku skandina kaut kādu klubu mūziku vai krievu hiphopu, vācietes mūzika arī
velk vairāk uz popmūziku ar klubu mūzikas pieskaņu.. Man paveicies, ka
korejietei Eiropas iepazīšanas nolūkos telefonā ir dažāda mūzika, tai skaitā
arī „The Beatles” un tamlīdzīgi. Un vēl jo trakāk, ka viņi visi ir apsēsti ar
nepārtrauktu mūzikas klausīšanos, bet es esmu pieradusi izbaudīt klusumu un
mūziku ieslēgt tikai dažkārt, pieskaņojot to noskaņojumam... Daaah...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru