Ohohoho, pa
nakti gan pamatīgi piesnidzis!!!
Tik sniegotā
dienā, turklāt ņemot vērā, ka ciematā bijām vien 7 cilvēki, prāts uz strādāšanu
dikti nenesās. Ar Lea gan devāmies uz Hotellerie krāsot sienas. No sākuma vien
laiski pieslīpējām pāris pleķus, tad mazliet pļāpājām, sildoties pie radiatora,
bet pēc kāda laiciņa Hotellerie ienāca amerikānis un prasīja, vai vēlos iet
palīgā atbrīvot mašīnu no sniega, jo viņam dots uzdevums aizbraukt uz vienu
ciemu pēc vistas gaļas, bet uz citu ciemu pēc maizes. Es piekritu, jo man
nudien patīk tīrīt sniegu. Kad izgājām ārā, amerikānis teica, ka paņēmis līdzi
manu fotokameru (Eric atvainojās, ka bez atļaujas ielauzies manā istabā, bet
viņš zinājis, ka es tikai priecāšos par kameras paņemšanu...), tā ka es viņam
varu pievienoties braucienā uz ciematiem, jo tāpat jau citi šodien īpaši
nestrādā, piemēram, armēnis devās ciemos pie mūsu kaimiņa aitu vīra. Mašīna
bija kārtīgi apsnigusi un apsalusi, tā ka pagāja kāds laiciņš, kamēr noberzām
no stikliem sniega un ledus maisījumu. Pēcāk gan ar izbraukšanu neveicās tik
labi, kā varētu vēlēties. Nācās gan šķūrēt sniegu, gan stumt mašīnu, gan kaisīt
smiltis zem riepām, gan beigu galā uzlikt ķēdes. Vienā brīdī pie mašīnas
izkustināšanas darbiem palīgā atnāca arī Benjamin, kurš gan šeit piekāpa tikai,
lai izņemtu pastu, un ha, hāaa, es tieši saņēmu vēstuli, juhūūū! Benjamin
redzēja, ka dodos līdzi amerikānim, bet lai gan zināja, ka man teorētiski būtu
jābūt Hotellerie un jākrāso sienas, neko neiebilda. Ja nu kas mums bija
attaisnojums – mana līdzbraukšana bija nepieciešama gadījumā, ja vajag
palīdzību stumšanā, turklāt amerikānim nav mobilā telefona, bet man ir, un ja
kas atgadītos (ptu, ptu, ptu), tad es varu mēģināt sazvanīt ciematu. Ak,
sniegotā pasaule tik skaista! Ik pa brīdim braucot pa mūsu ceļu apstājāmies,
lai veiktu kādus fotouzņēmumus, bet diemžēl nav tādas kameras, kas spētu
iemūžināt to, cik lieliski viss izskatās īstenībā... Brīžiem pilnībā vārtījos
pa kupenām, lai kadrā nemaisītos kādi nevēlami koku zari. He, he, domājot, ka
dienu pavadīšu krāsojot sienas, pat nebiju uzvilkusi ziemas jaku, par biksēm
nemaz nerunājot, arī cimdi un cepure nebija līdzi, bet tas nekas. Labāk ātrāk aizšmaukt
prom no ciema, kamēr kādam nav radušies jautājumi vai iebildumi. Redz, tā jau
tie piedzīvojumi tev uzglūn no stūra, kad tos negaidi. Arī abos ciematos kādu
laiciņi pavadījām fotografējot un sajūsminoties par ziemu. Tā nu beigu galā
pateicoties foto pauzēm un sniegoto ceļu dēļ pat mazliet nokavējām pusdienas. Ups,
Lus La Croix Haute sagādātā vista nepaguva nokļūt uz pusdienu galda, kur tai
bija paredzēts būt, ha, ha, ha...
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres - bez ķēdēm no mūsu ciemata ārā netikt |
 |
| Francija, Vaunieres, mūsu ceļš |
 |
| Francija, Vaunieres, mūsu ceļš |
 |
| Francija, Vaunieres, mūsu braucamrīks |
 |
| Francija, Vaunieres, mūsu ceļš |
 |
| Francija, Vaunieres, mūsu ceļš |
 |
| Francija, Vaunieres, mūsu ceļš |
 |
| Francija, Vaunieres, mūsu ceļš |
 |
| Francija, Lus La Croix Haute |
 |
| Francija, Lus La Croix Haute |
 |
| Francija, Lus La Croix Haute |
 |
| Francija, Lus La Croix Haute |
 |
| Francija, Lus La Croix Haute |
 |
| Francija, Lus La Croix Haute |
 |
| Francija, Saint Julien En Beauchene |
 |
| Francija, Saint Julien En Beauchene |
 |
| Francija, Saint Julien En Beauchene |
 |
| Francija, Vaunieres |
Pēcpusdienā
braucām pie Patricia, kur es lielāko daļu laika pavadīju mācoties, kā taisīt
šūpuļtīklu. Tehnika skaidra, tagad tikai jāsadabū rokā materiāli (Patricia
piedāvāja savus materiālus, bet nē, tas būtu nejauki viņas labvēlību šādi
izmantot), kaudze pacietības, un – aidā! – vakaros pie kamīna noderīga lieta
vasaras atpūtas mirkļiem var tapt.
 |
| Francija, pa ceļam pie Patricia |
 |
| Francija, pie Patricia |
 |
| Francija, pie Patricia - šūpuļtīkla paraugs |
 |
| Francija, pie Patricia - mācoties taisīt šūpuļtīklu |
Pa dienu ar
amerikāni bijām visus ciematus izbraukājuši ar ķēdēm uz riepām, tomēr dodoties
pie Patricia, pirms lielā ceļa Lisa izdomāja, ka viņa negrib pa šoseju braukt
ar ķēdēm. Tā nu vakarā atgriežoties uz mūsu ceļa nācās likt ķēdes atpakaļ.
Smieklīgi – kamēr es un vāciete likām ķēdes, tikmēr armēnis un afrikāņu
izcelsmes francūzis sēdēja mašīnā un izklaidējās... Pa to laiku no mugurpuses
pietuvojās Sandrine ar savu auto, tāpēc nācās palīdzēt uzlikt ķēdes arī viņas
braucamajam.
Kad pēc
vakariņām istabā lasīju, pie durvīm pieklauvēja Yajye un piedāvāja nupat
izceptu pastilu. Es prasīju, vai viņi lejā cep pastilas, uz ko viņš atbildēja
apstiprinoši. Es mudīgi vēru ciet grāmatu un diebu lejā. Gribat Solveigu
padarīt vairāk kolektīvu? Piedāvājiet pastilu cepšanu kamīnā! Kad nogāju lejā,
pie kamīna bija tikai Lea, bet pēc kāda laiciņa pievienojās arī citi. Tā nu pavisam
negaidīti pavadīju jauku vakaru cepot pastilas ar Lea, Lisa, Narek, Yajye. He,
he, cenšoties tikt pie jauki apsvilušām pastilām, netīšām mazliet sakausēju
sava džempera piedurknes galu, kas tagadiņ ož kā ar gludekli piesvilināta
sintētika. Starp citu, gludeklis – makten nelietderīgs cilvēces izgudrojums,
kuru manas acis nav redzējušas jau gandrīz piecus mēnešus...
Kopumā varu
teikt, ka šī bija riktīgi forša diena – izšmaukšana no ciemata fotografēšanas
un ziemas baudīšanas nolūkā, mācīšanās taisīt šūpuļtīklu, pastilu cepšana pie
kamīna, bet visam pāri – bezgala skaista ziema.
