Brīvdienās parasti nav
noteikts, kurš gatavo ēst, bet galvenais parasti ir konkrētās nedēļas
atbildīgais pastāvīgais darbinieks. Tā nu pēc izgulēšanās un grāmatas
palasīšanas, prasīju Laura, vai vajag kādu palīdzību virtuvē, uz ko viņa
atbildēja: „Tu varētu izcept kūku saldajam”. Ha, viņai šķiet, ka es esmu nez
kāds tur baigais kūku taisītājs. Bet nu jā, tā kā laikapstākļi nebija īpaši
piemēroti kalnu pārgājieniem, tad kāpēc gan lai neizceptu kūku, tā nu tapa
šokolādes-banānu-saulespuķu kūka.
Šajās brīvdienās ciematu bija
izīrējusi grupa perkusionistu, kas nodarbojas ar brazīļu mūzikas „batakoa”
izpildīšanu. Šodien pēcpusdienā bija iespēja viņiem pievienoties uz radošo
darbnīcu, protams, ka šādu iespēju izmantoju. Tā nu katrs interesents tika pie
kāda ritma instrumenta un tad tik vajadzēja sekot grupas vadītāja norādēm. Uhh,
kārtīgi varēja izlādēties un tajā pat laikā iegūt jaunu enerģiju. Pašam būt
tajā visā iekšā bija ļoti interesanti, bet pieļauju, ka no malas tas varētu
izklausīties garlaicīgi vai pārāk trokšņaini. Lai dzirde neciestu no pārāk
liela skaļuma, mums pirms darbnīcas tika izdalīti ausu aizbāžņi. Es gan dodu
priekšroku no dabīgiem materiāliem izgatavotām perkusijām (āda, koks, utt.), jo
visi metāla grabināmie un sitamie man parasti likušies pārāk spalgi, bet bija
interesanti šajā visā iesaistīties, un tiešām, no iekšpuses šie instrumenti pat
nešķita pārāk spalgi.
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru