Jēē, šodien atkal varēju
nosušķēties ar sveķiem, jo bija jāmizo priedes baļķi. Vispirms gan tie ar lenti
bija jānovelk no kalna lejā.
Pēcpusdienā jutos kā mērkaķis
kokā – gandrīz 5 m augstumā ar vienu roku centos noturēties pie baļķa,
piekārtot plēvi un turēt āmuru, bet ar otru tajā pat laikā plēvi pieskavot pie
dēļiem (o, jā, jā, mans „mīļais” skavotājs, kas man nekad nav īsti paticis, kur
nu vēl atrodoties uz siltumnīcas priekšējās fasādes, ja pietrūkst rokas ar
kurām kārtīgi pieturēties)...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru