Pēc visu ikdienišķo mājas darbu veikšanas uzzinājām, ka
dosimies sēņot. No vienas puses – jāāāā, redzēšu kādu jaunu vietu, no otras
puses – ak nē, es taču pat Latvijas sēnes lāga nezinu, kur nu vēl Francijas
sēnes! Tā nu ar busiņu aizbraucām uz mežu un sākām lūkoties pēc konkrētas sugas
sēnēm. No sākuma neviens nevarēja atrast, bet tiklīdz viens čalis atrada, tā
arī īstā sēņu vieta bija uzieta, un varējām sākt sēņu lasīšanas darbus. Hmmm,
man tās likās diezgan aizdomīgas sēnes, par laimi tās paredzēts sakaltēt,
citādi es jau sāku domāt, kā izvairīties no to ēšanas.
Bonusā jaukai pastaigai
(nu jā, jā, un sēņu lasīšanai) atpakaļceļā, ejot pa gandrīz izžuvušu upi, tiku
pie fantastiski skaistiem kalnu skatiem, mmm...
Tā kā ceturtdienu pēcpusdienas tiek veltītas nākošās nedēļas
darbu plānošanai – kopīgs blāaa, blāa, blāaa, kas man reāli liekas tīrā laika
šķiešana, tad pēc tam brīvajā laikā devos izvēdināt galvu, vienatnē paklaiņojot
pa skaisto apkārtni.
Jā, pagaidām šķiet, ka būs jāpaiet kādam laiciņam līdz
pieradīšu pie tā, ka visi darbi tiek plānoti un darīti kolektīvi; pie sīkajām
atpūtas pauzēm, kas arī ir tīrā laika šķiešana, jo to laikā jau nav iespējams
lāga neko padarīt; pie tā, ka visu laiku apkārt ir cilvēki, utt. Pat brīvdienu
aktivitātes tiek plānotas kopīgi! Uiiii, manai savā nodabā klaiņot alkstošajai
un pēc savām sajūtām un plāniem dzīvot gribošajai dabai būs pamatīgi
jāpiepūlas, lai sadzīvotu ar šo visu. Bet nu nekas, man ir KALNI, kokle,
blokflauta un divas šeit uz vietas atrastas ģitāras!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru