Saki "JĀ" piedzīvojumiem! : 15. septembris

Šodien es, vāciete Lisa un armēnis Narek devāmies uz pilsētiņu Sommieres, lai piedalītos piecu dienu garās EBD brīvprātīgo apmācībās. Ar vilcienu devāmies līdz Grenoble, kur abi mani biedri palika McDonaldā, kamēr es izmetu 20 minūšu īsu loku pa pilsētu, tad ar vilcienu devāmies līdz Lyon, no Lyon ar vilcienu līdz Nimes, bet no turienes ar autobusu līdz mūsu galamērķim.

No Lyon braucot uz Sommieres krasi mainījās dabas skati – parādījās daudz vairāk lapu koku, palmu, ziedošu krūmu, arī mājas kļuva sīkākas, visas no mūra un ar dakstiņu jumtiem, ciemi ar šaurām, šaurām ieliņam... Mmm... Mazliet atgādināja Sicīliju. Kā man patīk šāda dienvidu atmosfēra!!! Tikai... šajās brīnišķīgajās ainavās man pietrūka kalni. Jā, ja būtu šeit nonākusi pa tiešo no Latvijas, es visticamāk jūsmotu – „Ai, cik pauguraini lauki!” – bet salīdzinot ar tiem kalniem, kādos patlaban dzīvoju, šitie pauguri likās vien parasts līdzenums.

Pēc ierašanās bija brīvais laiks, ko izmantoju mūsu mazās un mīlīgās pilsētas apskatei. Pie šīs nodarbes būs jāpieķeras arī turpmākajos rītos, tikai jācer uz labu laiku, jo lai gan tiek solīti +26, tomēr tajā pat laikā tiek solīts arī lietus...

Biju domājusi, ka apmācībās būsim daudz, daudz cilvēku – kā nekā visi EBD brīvprātīgie, kas nesenā laikā ir uzsākuši savus projektus, tomēr esam vien mazliet pāri 30 cilvēkiem, no kuriem 11 ir no Vācijas, bet no Latvijas – tikai es.

Kad pagalmā runājāmies, pārējie mēģināja pēc mana izskata uzminēt, no kurienes esmu. Populārākais variants – Zviedrija. Pēc šī varianta noraidīšanas – Vācija. Tad – Polija, pēc tam – Lietuva.

Njā, esmu jau pieradusi, ka nav vērts teikt, ka esmu no „Latvia”, uzreiz jāsaka „Lettonie”, tad vēl ir cerības, ka cilvēki zina, kur šāda valsts atrodas. Ja tomēr nezina, tad stāstu, ka Zviedrijai labajā pusē atrodas Baltijas jūra, kuras krastos tad arī ir trīs Baltijas valstis, no kurām vidējā ir manējā.

Kad spēlējām vārdu spēli, kur katram jānosauc savs vārds, jāparāda kustība un jāatkārto visi iepriekš nosauktie vārdi un kustības, kad pateicu savu vārdu, visi šausminājās, ka tas nu gan būs izaicinājums un vai man gadījumā nav kāds saīsinājums vārdam, uz ko es teicu, ka man savs vārds patīk un nekāda saīsinājuma nav, hi, hi, hiii....

Kad mums bija savi vārdi jāpielipina kartē, lai visi redz, no kurienes kurš ir, izrādījās, ka karte beidzas ar Lietuvas apakšu, attiecīgi man savs vārds jāliek ārpus kartes. Cik skumji...

Visu cilvēku pulkā ieraudzīju puisi ar „Dinamo Rīga” fanu kreklu un smējos, vai mēs varam runāt latviski, bet... izrādījās, ka viņš ir no Serbijas, bet kreklu viņam uzdāvinājuši draugi no Latvijas...

Ak, pat šajās apmācībās viss notiek divās valodās – vispirms franču un tad angļu, turklāt lielākā daļa brīvprātīgo runā franciski...