Joprojām grūti pierast, ka mūsu klusajā ciematiņā šajā
nedēļas nogalē ir tik ļoti daudz cilvēku – visādas radošās darbnīcas, cilvēki,
kas vārtās zālītē un bauda dabu un visādi citādi izklaidējas. Tāda hipijiska
noskaņa. Kā man teica Laura – šīs svinības pie reizes ir arī kā atvadas no
vasaras sezonas. Kamēr visi citi kaut ko dara / atpūšas, tikmēr mēs – 3
brīvprātīgie, kas bijām EBD treniņā – nesaprotam, kas mums jādara, jo apkārt
mudž cilvēki. Mums gan teica, ka mums taču ir brīvdienas, tā ka varam vienkārši
baudīt pasākumu. Jēeee!
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres |
Sēdēju savā istabā un plānoju programmu, ko varētu vakarā
spēlēt (nekāpšu jau uz skatuves ar vienu dziesmu), kad istabā ienāca Laura un
prasīja, vai nevaru tomēr spēlēt uzreiz pēc pusdienām. Ups! Nupat jau biju
pārdziedājusi balsi, bet nu jā, jā, varu gan. Tā nu aizgāju, tiku pie neliela
soundčeka un – koncerts var sākties (ha, redz cik labi, ka izdomāju paņemt
līdzi koklei skaņas noņēmēju). Tik īss gatavošanās process koncertam vēl nebija
bijis – kādas divas stundas mēģināšanas savā istabiņā un 25 minūšu programma
gatava. Trīs instrumentāli skaņdarbi un pieci arī ar dziedāšanu. Jā, Solveiga
pat nenobijās no mikrofona un visu nodziedāja kā nākas. Šķiet, ka ārzemēs to
darīt ir vienkāršāk, hi, hi, hiii. Paskat, kā man pēdējā laikā veicas ar
iespējām tikt pie muzicēšanas publikas priekšā, tas man patīk, tas man patīk...
Ziemas laikā gan nopietnāk jāpieķeras pie normālas programmas izveides, nevis –
divas stundas un gatavs... Vēlāk visas dienas garumā (un pat naktī) cilvēki
nāca klāt un teica, cik tas bija skaisti, paldies par muzicēšanu, utt... Daudzi
izrādīja lielu interesi par pašu instrumentu, bet meitene no Krievijas ieinteresējās
par uz kokles redzamajiem ornamentiem.
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres. Kādi Vaunieres būs / kas notiks pēc 50 gadiem |
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres. "Solidarites Jeunesses" - organziācija, kas svin savu 50. gadu jubileju |
 |
| Vaunieres. Mūsu ciemata mīļākais iemītnieks |
Vakarā sapratu, ka labi vien bija, ka mans priekšnesums bija
pa dienu, kad cilvēki tik tiešām klausījās, nevis skaļi sarunājās vai gribēja
dejot, kā tas bija vakarā. Vakarā bija kārtīga danču ballīte ar čigāniska tipa
mūziku (trrrrrrrrrrrrrrjāāā, kājas pašas nemanot sāk kustēties pie šiem
ritmiem), mana kokle tur nu galīgi nebūtu iederējusies. Bet jā, vakara pasākums
bija labs, īsti atbilstoša mūzika dejošanai. Vienīgi žēl, ka mans danču
partneris atradās pavisam tālu, tālu prom...
Vīīī, dienas lielākais prieciņš – vēstule pa pastu!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru