19. septembris

EBD treniņa atvadu diena. No rīta vēl pēdējās aktivitātes, visu dalībnieku un treneru kopbilde un tad jau – „atā, atā!”. Ieraudzījis, ka es jau grasos doties pēc somas, itāļu brīvprātīgais man jautāja: „Kā? Tu brauc ar pirmo autobusu? Es vēl gribēju uzfilmēt, kā tu spēlē savu instrumentu filmai par EBD! Nu lūdzu, lūdzu pāris minūtes tu taču vari tam veltīt?” Šeit jāpiebilst, ka viesnīcu neatstājām visi vienlaicīgi, bet divās grupās – ar agrāku vai vēlāku autobusu, atkarībā no tālāko transportu laikiem. He, he, ko darīt – ja jau tā lūdzas, tad jau jāpiekrīt, un tā viesnīcas dārzā tika ieskandināta un uzfilmēta kokle itāļa EBD individuālajam projektam – reklāmas filmiņai par EBD. Vēl atvadoties daudzi teica, cik skaisti es vakar biju spēlējusi... Vai, cik jauki...

Visi EBD treniņa dalībnieki un treneri

Oi, cik gan daudz baltmaizes un siera es pa šīm piecām dienām būšu saēdusies! Nonākot savā ciemā gan pieturēšos pie iepriekš iesāktās apņemšanās baltmaizi neēst (ja nu vienīgi brokastīs, kad apnikušas kukurūzas pārslas, jo brokastīs tie nenormāli franči gan lāga neko prātīgu neēd – kukurūzas pārslas ar pienu, baltmaizi ar džemu – un tā katru rītu, katru rītu... pff...)

Ar autobusu aizbraucām līdz Nimes, kur mums bija trīs stundas brīvā laika, juhuhuuuuuuū!!! Nezinu, kā man tā parasti veicas, bet viens un divi uzreiz uzgāju info centru, kur savācu pilsētas karti, uzjautāju, ko trīs stundu laikā šeit iespējams apskatīt un – aidā! – piedzīvojumos. No sākuma pilsētas izpētē devos kopā ar vācieti un armēni no sava ciema, pēc tam armēnis palika sēdēt ēnā, jo redz, šim esot pārāk smaga soma, savukārt parkā arī vāciete teica, ka augstāk uz skatu torni ar savu somu viņai nebūs spēks uzkāpt. Mani jau nu tāds sīkums kā smaga soma neatturēs no pilsētas iepazīšanas. Tā nu tālāk atklāt pilsētu devos viena pati. Jāteic, ka tieši šāds brīvsolis man sagādā vislielāko baudu. Varu iet, kur un kā gribu, cik ātri gribu un kur vien deguns rāda. Nost ar kolektīvismu (nu kaut uz mirkli...)! Mmm...

Nimes

Nimes

Nimes

Nimes

Nimes. Kaut kāds vecs vācu tūrists arī izdomāja ielīst kadrā, he, he...

Nimes. EBD brīvprātīgā no mana ciema - vāciete Lisa

Nimes. Nezināmas izcelsmes auglis

Nimes. Nezināmas izcelsmes auglis

Nimes

Nimes

Nimes

Uzkāpu līdz skatu tornim ar cerībām tikt pie skaista skata uz pilsētu, bet, ak tu neraža, skatu tornim pusdienlaika pauze (Francijā ar tām pusdienu pauzēm traks var palikt!!). Tā nu pie skata uz pilsētu netiku, bet devos iekarot pašu vecpilsētu.

Nimes

Nimes

Nimes

Jā, nudien, man ir apsēstība ar dažādiem logiem, durvīm un ielu nosaukumu plāksnītēm, laternām un neparastām veikalu izkārtnēm, es atzīstos.

Nimes

Nimes

Nimes

Nimes

Oi, cik neparasts skats – tipiski eiropeiska baznīca, bet.....ar palmu pie sāniem. Neparasta kombinācija, kuru vēl nekur līdz šim nebija nācies redzēt. Aiiii, kā man patīk palmas!!!

Nimes

Nimes

Nimes

Nimes

Nimes

Staigājot pa ieliņām sapratu, cik ļoti man tomēr pietrūkst pilsēta (bruģis, svešinieku garāmslīdošā plūsma, kultūras pasākumi, arhitektūra). Būtu jau jauki vakaros pēc darba paklaiņot pa visādām šaurām ieliņām. Tomēr tajā pat laikā ļoti labi apzinos, ka ja es būtu izvēlējusies šo EBD gadu pavadīt kādā pilsētiņā, man nenormāli pietrūktu daba, bet visi civilizācijas radītie trokšņi ātri vien nogurdinātu. Jā, esmu sevi iesprostojusi nekurienes vidū ar diezgan sarežģītām iespējām kaut kur izkļūt laukā un paceļot, taču... man ir kalni, upe (nu labi, visai nosacīta upe), DABA. Kad apnīk pastāvīgi apkārt esošie cilvēki, varu aizbēgt prom kaut kur zaļumos. Jā, pilsētā es varētu noslēpties savā dzīvoklī, bet tur varētu meklēt glābiņu tikai no cilvēku sabiedrības, bet ne no civilizācijas trokšņiem. Ideālā vieta man būtu kāds kalnains nostūris, kur būtu iespēja gan ar kājām aizlaisties uz kādu necivilizētu un mežonīgu vietu un patverties no visiem cilvēkiem, gan ar kājām aizčāpot uz kādu nelielu ciematiņu ar kultūras dzīvi un bieži kursējošu transportu uz citām vietām. Jā, man vajag abus – gan laukus, gan pilsētu, gan mežonīgu dabu, gan kultūru, tikai tad es jūtos 100% labi. Vajag līdzsvaru. Bet ja nu tomēr jāizvēlas par labu vienam vai otram, tad tomēr izvēlos dabu.

Kas to būtu domājis, ka vilcieni mēdz kavēt. Mūsu vilciens no Nimes nākošajā izkāpšanas stacijā Valence pienāca 20 minūtes vēlāk nekā plānots. Labi, ka mums nākošais vilciens uz Grenoble bija ar laika rezervi. Tomēr citiem EBD brīvprātīgajiem nepaveicās – viņiem no Nimes bija jādodas uz Paris un pēc tam tālāk, bet viņu Paris vilciens aizkavējās par 35 minūtēm, attiecīgi viņi saprata, ka uz nākošo plānoto vilcienu nepaspēs. Šajā gadījumā jāmācās no citu kļūdām, paturot prātā, ka vilcieni vienmēr jāizvēlas ar vismaz stundu lielu rezervi starpā.

Uz pāris minūtēm piestājot Grenoble, lai pēc tam ar vilcienu (ooo, tikai vienas sliedes, vienīgi stacijās ir vairākas sliedes, lai pretējā virzienā braucošie vilcieni var samainīties!) dotos tālāk uz Lus La Croix Haut, stacijā izdzirdējām fantastiski virtuozu pianistu. Ooo, tas tik bija kaut kas! Pat mūsu Vestardam Šimkus nebūtu viegli turēt līdzi. Jā, Francijā daudzās publiskās vietās var atrast klavieres, kuras brīvi var spēlēt katrs, kurš vēlas.

Grenbole dzelzceļa stacija

Bija tik jauki braucot tuvāk mūsu rajonam redzēt, ka viss paliek arvien kalnaināks un kalnaināks...

Atgriežoties mūsu ciematā mums bija šoks – „Eu, tas nav tas pats ciemats, ko pirms neilga laiciņa pametām!” Domājām, ka no pilsētas un daudzo EBD brīvprātīgo radītā trokšņa atgriezīsimies savā lauku klusumā, bet nekā – organizācijas 50. gadu jubilejas ballīte sākusies. Visapkārt pilns ar mašīnām, cilvēkiem, pļavā uzslieta cirka arēna, kurā notiek viss pasākums – ēšana, performances, koncerti. Arī ārā radīta speciāla instalācija mākslinieciskai performancei. Jau šovakar likās, ka te čum un mudž cilvēki, bet rītdien vispār tiek gaidīti ap 200 cilvēkiem. Tāds riktīgs brīvdabas festivāls. Un ko jūsuprāt izdarīja trakā Solveiga? Apjautājās, vai rītvakar nevar uzstāties koncertā ar kokles spēli. Hmm, it kā saņēmu apstiprinošu atbildi, bet tad jau redzēs, vai sanāks. Cerams.

Vaunieres

Vaunieres

Vaunieres