18. septembris

Šodien viesnīca pilna ar itāļiem – vesels vīru koris un dažas sievietes. Pie pusdienu galda gan pirms, gan pēc maltītes viņi pieskandināja visu telpu ar fantastiskiem daudzbalsīgiem dziedājumiem, skaisti!

Mums šodien bija interesants uzdevums - pa pāriem neizmantojot verbālas skaņas, turoties abiem pie viena rakstāmā, vajadzēja uzzīmēt sapņu māju. Skaidrs, ka katram ir sava vīzija par sapņu māju, bet ja runāt nedrīkst, bet uzreiz jāzīmē, ho, ho, cik jautri. Tā nu pārpratuma dēļ mana jūrā rietošā saule pārvērtās par vali. Tālāk sekoja uzdevums vienam otram mācīt savu valodu, bet... neizmantojot angļu valodu. Respektīvi - čalis no Vācijas 15 minūtes ar mani runāja vāciski, cenšoties kaut ko iestāstīt, bet es pēc tam - 15 minūtes latviski. Jāteic, ka mums pat tīri labi izdevās saprasties.

Visu nakti lija, tāpēc pilsētā vietējā mēroga katastrofa – upe, kas vēl vakar likās visai niecīga, šodien bija pamatīgi appludinājusi daļu pilsētas – vairāki ceļi slēgti, soliņi zem ūdens, veikalniekiem nācās glābt savu mantību. Pēcpusdienā situācija vairs neizskatījās tik dramatiska, ūdens līmenis jau nokrities, tomēr visi cītīgi strādāja pie seku novēršanas. Īstenībā diezgan šausmīgi. Cik saprotu, tad šādi plūdi viņiem nav retums, bet gan bieža parādība, kas gan cilvēkus neattur no veikalu ierīkošanas upes krastā.

 

Plūdi Sommieres no rīta

Plūdi Sommieres no rīta

Sommieres aizvakar un šodien pēcpusdienā

Sommieres aizvakar un šodien pēcpusdienā

Sommieres aizvakar un šodien pēcpusdienā

Plūdi Sommieres pēcpusdienā

Plūdi Sommieres pēcpusdienā

Plūdi Sommieres pēcpusdienā

Jau blogā pieminēju serbu puisi ar "Dinamo" kreklu. Šodien viņš mani pārsteidza ar jautājumu, kura ir mana mīļākā Haralda Sīmaņa dziesma. Oho! Es jau zināju, ka viņam ir draugi Latvijā, bet nu tas ka viņam datorā ir Haralda Sīmaņa mūzika un viņam tā ļoti patīk, vouuu. Vēl viņam ļoti patīk arī Ieva Akurātere. Interesanti, interesanti...

Vakariņu laikā itāļu koris atkal nodziedāja vairākas skaistas dziesmas. Tad viens no EBD brīvprātīgajiem, kurš arī ir itālis, sāka sarunāties ar vienu no koristiem un teica, ka es arī nodarbojos ar mūziku un spēlēju latviešu tautas mūzikas instrumentu (viņš to uzzināja šodien, kad koridorā gatavojāmies Internacionālajam vakaram). Tā nu itāļi pieprasīja, lai es arī šiem ko uzspēlēju. Aizdiebu uz istabu pēc kokles, bet tikmēr itālis man nolika krēslu pašā ēdamzāles centrā. Iepriekš gan baidījos, ka tik ļoti cilvēku pilnā telpā (mēs paši vairāk kā 30 cilvēki + koris arī apmēram tikpat) kokli neviens nedzirdēs, tomēr telpā akustika lieliska un visu varēja labi dzirdēt. Viiiīī, kādas pēc tam ovācijas! Vēlāk daudzi brīvprātīgie nāca klāt un teica, cik fantastiski skanošs instruments un skaista spēlēšana...Redz kā, pavisam negaidīti tiku pie maza koncertiņa... Juhuhuuu!

Mans koncertiņš ēdamzālē

Internacionālā vakara uzbūve gan mazliet neierasta – nevis katras valsts pārstāvji pasniedza savu valsti individuāli, bet priekšnesumi tika radīti jauktās grupās. Mūsu grupas priekšnesumu iesāku es ar kokles spēli un latviešu tautasdziesmas dziedāšanu, kur uz „ēēē” un „ooo” pievienojās arī pārējie.Tā teikt - gandrīz divi koncerti vienā vakarā. No citu priekšnesumiem / piedāvātajām aktivitātēm man vislabāk patika ungāru deja - man jau tās puses ritmi ļooooti patīk un uzreiz liek mesties dejā.