Tāda dīvaina diena. Diena, kurā ir pietiekoši radošs
noskaņojums, lai ķertos klāt jebkam, tomēr tajā pat laikā neko konkrētu darīt
negribas. Tāds darbīgs un slinks stāvoklis vienlaicīgi. Radošs noskaņojums,
kuru grūti ievirzīt konkrētās sliedēs.
No sākuma sakārtoju pa burciņām savus ziemas tējas krājumus.
Pietiek tām tējām tvarstīt putekļus, labāk lai mierīgi sēž burkās.
 |
| Vaunieres |
Pēc tam iedomājos par nabaga aizvakardienas burkānu salātiem
ledusskapī, kam visticamāk liktenis būtu lēmis agrāk vai vēlāk nonākt komposta
spainī. Hmm, varētu sacept pankūkās. Cik nesolveidzīga doma, bet... šajā radošā
noskaņojuma pilnajā dienā tā tika īstenota. Protams, ar lielu daudzumu kanēļa.
Vēlāk devos uz pļavas augšu, no kurienes paveras skaists
skats uz apkārtējiem kalniem, ņēmu rokā zīmuli un papīru un sāku skicēt.
Vispirms uzšņāpu kalnu ainavu (ak, mans radošais noskaņojums nespēja nosēdēt
mierīgs un pievērsties sīkām detaļām, tāpēc, protams, ir daaaauuuudz atšķirību
starp realitāti un skici, tā teikt –brīva interpretācija par tēmu), tad sāku
skricelēt tuvumā esošo augu tuvplānus.
 |
| Vaunieres |
Kamēr sēdēju un zīmēju, mani ielenca indiāņu uzbrukums jeb
trīs cilvēki no mūsu mājas, kas atgriezās no neliela gājiena pa kalnu takām.
Lai netiktu noņemts skalps, nācās mazliet pastrinkšķināt kokli.
Pēcāk pievērsos jaunas dziesmas radīšanai vecajiem labajiem
„Vecpilsētas Dziedātājiem”, jo ar Lindas laipnu gādību manā kladē ir jauni
vārdi bez melodijas. Pēc šodienas gan jāsaka - jauni vārdi ar melodiju
piedziedājumam. Kad saule palika kalna viņā pusē, kļuva pārāk auksts, lai
radošais noskaņojums spētu darboties tālāk. Bet gan jau kaut kad arī pantiņi
tiks pie meldiņa.
 |
| Vaunieres |
Ak, vēl jau man pašai bija jāsacer vieni vārdi, bet tā
sasodītā saule, kas ne pa kam nebija pielaužama palikt kalna šajā pusē... eh...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru