10. septembris

Pirms pusdienām aizgāju salasīt pelašķus un nātres, lai ziemā būtu tēja. Zinu jau zinu, ka ir pārāk vēls tējas ievākšanai, taču labāk pārāk vēlu ievākta tēja, nekā paciņu tēja... Kad nācu atpakaļ, pie galda sēdošie francūži brīnījās, kam man tas? Teicu, ka tējai, un jautāju, vai tad viņi tādu tēju nedzer? Viņi paraustīja plecus un teica, ka nekad nav mēģinājuši... Pfff, nu gan.... He, he , būs jāatrod naglas, āmurs, tuvāko dienu laikā jāsavāc vēl tēja, un tad varēšu mūsu istabu pārvērst par īstu lauku pirti...

Šodien no brīvdienām atgriezās galvenā brīvprātīgo koordinatore, kura daudz sīkāk izstāstīja visas lietas un iedvesmoja mani. Organizācijas galvenā būtība – radīt saskaņu starp dažādiem cilvēkiem caur kopīgi darbu. Brīvprātīgie ir kā lielākais palīgs visā šajā procesā, jo tie ierodas no dažādām valstīm un atšķirīgām kultūrām. Tā kā brīvprātīgo pamatdarbs (kārtīgāk gan to visu līdz galam izpratīšu nākošajās divās nedēļās, varbūt beigu galā nemaz tik garlaicīgi nebūs) nav gluži tāds, kādu biju iedomājusies, tad uzdevu daudz jautājumu par potenciāli iespējamajiem individuālajiem projektiem, un principā – viss ir iespējams, ja vien tas neprasa lielus līdzekļus un ja tas nav pretrunā ar organizācijas uzskatiem. Pirmais, ko es gribētu paspēt izdarīt šajā rudenī – kalnu takām izveidot kārtīgāku marķējumu. Protams, tas gan vēl tiks organizācijas darbinieku starpā apspriests, bet es ceru, ka saņemšu zaļo gaismu un ka laikapstākļi būs tam labvēlīgi. Tas būtu noderīgi gan man pašai, gan citiem ciemata viesiem, gan retajiem tūristiem, kas te uzrodas. Otrs, kam savukārt noteikti gribēšu ķerties klāt pavasarī – iekārtot dārzu un par to arī gādāt visu vasaru, citādi tagadējais dārzs ir pilnīga katastrofa. Un tad vēl noteikti gribu sabīdīt kaut ko saistībā ar mākslu vai mūziku, tikai nu tam būtu jāpievēršas nopietnāk un viss kārtīgi jāizfunktierē. Piemēram, armēņu puisis jau pieteicās pie manis uz ģitārstundām, tikai man vispirms ir jāsaprot, kā ģitāras dabūt spēlējamā kārtībā. Bet visādi citādi – šodien esmu iedvesmas pilna projekta turpināšanai.  Ak, un visvairāk mani iepriecināja tas, ka teorētiski ir iespēja tuvākās pilsētas bārā/kafejnīcā (~ 25 km no šejienes) uzstāties. Nu ko, tagad tikai jāsataisa programma, viss jāsaskaņo ar darbiniekiem un tad – aidā! Njā, gŗūti gan brīvajā laikā visu paspēt iebāzt– gan jaunu dziesmu radīšanu, gan veco trenēšanu, gan pārgājienus , gan franču valodu, gan internetu, gan citas lietas. Kā vienmēr – laika trūkums mani vajā... Bet nu ļoooti ceru, ka izdosies šādu koncertu kaut kad sabīdīt...