Saki "JĀ" piedzīvojumiem! : 20. decembris

Jau sāku domāt, ka manējo sūtījums ar pāris drēbes gabaliem, termosu un citiem niekiem būs noklīdis pasta neceļos, bet brokastu laikā mājā ievēlās pastnieks un mani iepriecināja ar gana pasmagu kasti, juhūū! Kā vienmēr – brīdī, kad sāc atmest cerības, viss nokārtojas. He, he, man nācās parakstīties ne tikai par savu kasti, bet arī viltot amerikāņa parakstu, jo viņš patlaban ir brīvdienās. Uhh, bez visām nepieciešamajām lietām, kādu brīdi mani priecēs rupjmaize, piparkūkas, „Gotiņas” un liels daudzums šerbertu, ņamm...

Pēcāk es, Lisa, Narek, Benjamin un pusaudzis Aylan, sēdāmies mašīnā un devāmies nelielā brīvdienu izbraucienā uz Sisteron. Braucot lejup, uz mūsu super šaurā kalnu ceļa satikām pasta mašīnu (nesaprotu, vai tā var būt, ka pakas piegādā viens pastnieks, bet vēstules – cits??) un visas mūsu ciemam pienākošās vēstules tika nodotas caur automašīnas logu. Ho, ho, un šo vēstuļu vidū bija arī man paredzēta vēstule no Olaines. Tik neparasti – saņemt vēstuli caur mašīnas logu. Labs vēstuļu piegādes serviss.

Francija. Ceļa īsināšana ar beļģi Tom

Sisteron ir gana jauka, neliela un veca pilsēta, tomēr ātri vien sapratu, ka visas šitās pilsēteles jau šķiet pagalam vienādas. Jaukas, bet vienādas – bēšas mājas, krāsaini logu slēģi, dakstiņu jumti, ... Skaisti jau ir, bet man sāk prasīties, kas eksotiskāks... Gribējām apmeklēt pili, kurā iekārtots muzejs un no kuras noteikti pavērtos grandiozs skats uz pilsētu, bet diemžēl ziemas mēnešos pils ir slēgta. Ha, baigā jau nu ziema! Ziemassvētku tuvošanās labi manāma, bet tās dekorācijas – pilnīga katastrofa. Vai dekorējis kāds krievs? Kur ir franču „izsmalcinātā stila izjūta”?