Ārā gaudo tādi ziemeļvēji, ka tik turies... Mazlietiņ snieg
smalkas pārslas. Solveiga tikmēr ieritinājusies zem siltas segas sēž istabā un
dzer tēju. Dažkārt jau var atļauties nedarīt neko, īpaši, ja esi maķenīt
saaukstējies...
Bet es tomēr neesmu spējīga ilgstoši gulēt... Tā nu kad bija
apnicis gulšņāt zem segas, devos uz darbnīcu pēc dažādu izmēru skrūvgriežiem,
lai ķertos pie ģitāras kolku nomaiņas, jo Mārtiņš (PALDIES Tev!) man bija
sarūpējis jaunas kolkas (šeit varu atgādināt, ka iepriekšējām kolkām plastmasas
daļas bija nolauztas un vienīgais veids, kā mēģināt noskaņot ģitāru, bija ar
plaķenu palīdzību). Izjaucot veco ģitāru un pielaikojot jaunās kolkas, nonācu pie
secinājuma, ka iepriekš esošie urbumi skrūvēm ir mazlietiņ nevietā. Eh, nācās
atkal iet ārā aukstumā uz darbnīcu, lai meklētu elektrisko skrūvmašīnu. Tas
bija pavisam viegli, bet tad sekoja sarežģītākais uzdevums, kas no sākuma šajā
darbarīku haosā man šķita īsta neiespējamā misija – atrast piemērota izmēra
(sasodīti smalku!) uzgali... Bet sev par lielu, lielu pārsteigumu pēc ilgstošas
meklēšanas brīdī, kad jau grasījos atmest ar roku, uzgāju kasti ar dažādu
izmēru uzgaļiem. Jēēē! Varēju doties uz istabu pabeigt ģitāras labošana darbus.
Pirms kāda laiciņa tīrot savu istabu armēnis bija atradis jaunu klasiskās
ģitāras stīgu komplektu, ko, protams, atdeva man. Es izdomāju pie viena
nomainīt ģitārai arī visas stīgas, bet kad tiku līdz ceturtās stīgas nomaiņai,
biju vīlusies, jo sapratu, ka stīgu komplekts bija nepareizi nokomplektēts –
pirmā stīga, divas otrās stīgas, divas trešās stīgas, piektā stīga un sestā
stīga, bet ne miņas no ceturtās un piektās... Eh... Bet nu nekas, tagad ģitāra vismaz
ir normāli uzskaņojuma.
Pēcpusdienā pārtrūka elektrības padeve. Visi izņemot mani un
amerikāni bija devušies uz pilsētu, sērkociņi nekur nebija atrodami, tā nu no
sākuma sēdēju savā istabā, cenšoties pieplakt pēc iespējas tuvāk logam, lai
dabūtu kādu kripatiņu dienasgaismas un varētu nodoties rakstu darbiem. Pēcāk
palika tik tumšs, ka nācās lietot pieres lampu. Tas noteikti bija diezgan
smieklīgs skats – sēdēju ievīkstījusies segā un pieres lampas apgaismojumā šo
to rakstīju... Vēlāk nokāpu lejā, lai apēstu kādu medusmaizi. Pēcāk kopīgi
aizgājām pēc malkas un iekūrām kamīnu... Ak, tik jauki izbaudīt mieru un
klusumu pie kamīna, kad visapkārt valda tumsa, aiz loga auro vējš, mājā
praktiski neviena nav... Ziemas vakara idille... Uguns mani pievelk tā, ka ir
grūti atraut acis...
Vēlāk aizgāju uz savu istabu tumsā spēlēt kokli, līdz
redzēju, ka logā atspīd mašīnas ugunis. Pēc tik mierīgi pavadītas dienas galīgi
negribējās satikt pārējos un kaut ko diži pļāpāt. Tāpēc arī uz klauvējienu pie
manām durvīm neatbildēju un izlikos, ka jau guļu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru