25. decembris

Šodien biju virtuves komandā, bet tā kā no vakardienas bija palikuši pāri daudzi ēdieni un pusdienām gatavot nebija nepieciešams, tad izlēmu piedāvāt abiem ukraiņiem doties pārgājienā, jo laiks bija izcili saulains un piemērots pārgājienam, ja vien neņem vērā stipro vēju. Protams, nācās apsolīt, ka vakarā būsim tik laicīgi atpakaļ, lai paspētu sagatavot vakariņas, un Andrej piedāvāja taisīt ukraiņu omleti. Ar šādiem nosacījumiem nevienam nebija iebildumu, ka mēs dodamies garā pārgājienā. Pārējie bija pārāk slinki, lai pievienotos pārgājienam, bet es tikai par to priecājos, jo bieži vien ir tā, ka „mazāk cilvēku, mazāk problēmu”, īpaši jau pārgājienos, kur gribas izbaudīt dabas klusumu un mieru. Tā kā abi puiši šeit ir tikai uz pāris dienām, tad izlēmu, ka viņiem jādodas garajā apļveida Quigouret pārgājienā, kas gan ir nogurdinošs, bet piedāvā vislabākos skatus uz apkārtni.

Jau gatavojot pārtiku piknikam sapratu, ka šitie čaļi būs laba kompānija pārgājienam, jo Andrej uzreiz piedāvājās lielāko daļu produktu ielikt savā somā, lai man nav daudz jāstiepj (nekas īpaši daudz jau gan tur nebija, bet svarīgākā ir attieksme). Arī pēcāk viņi uzjautāja, vai iešanas temps man šķiet labs. Lūk, tas ir kolektīvs pārgājienu gars! Par laimi viņi nebija īpaši raduši pie kāpelēšanas kalnos, tāpēc viņu temps man šķita ērts – ne par ātru, ne par lēnu. Ik pa laikam uztaisījām arī kādas atpūtas pauzes, lai izbaudītu apkārtni. Ho, ho, ho, decembra beigās gulēt zālē, caur smilgām vērties debesīs un nejust, ka zeme būtu auksta, tas tik ir kaut kas! Idille... Tikai dīvaini, ka vienīgā dzirdamā skaņa ir vējš, bet ne miņas no kukaiņu sanoņas, kā tas vienmēr ir vasarā. Jā, lielākoties ukraiņi dzina visādus jociņus, ik pa laikam dziedāja, bet īstajos brīžos mācēja paklusēt un izbaudīt klusumu, kas ir tik ļoti svarīgi. Ne visi to spēj. Un tikai cilvēki, kas to spēj, man šķiet laba kompānija pārgājieniem. Ir jau sasodīti forši papļāpāt, paākstīties, bet tikpat būtiski ir spēt kopīgi paklusēt. 

Sandrine puišiem bija iedevusi slēpotāju nūjas, lai vieglāk kāpt. Kopā ar savām cepurēm un nūjām abi izskatījās kā no kādas foto-anekdotes par Ziemassvētku laikapstākļiem – it kā mēģinātu slēpot pa zāli.

Ja pagājušajā reizē, kad veicu šo pārgājienu pirmo reizi, abi ar amerikāni vienā posmā taku pazaudējām un lauzāmies tālāk pa brikšņiem, šoreiz es atradu īsto taku. Vienā brīdī gan pa priekšu sāka iet Andrej un beigu galā mēs no takas netīšām novirzījāmies un kalna virsotnē rāpāmies pa kaut kādām klintīm. Bet... piedzīvojumiem ir jābūt!!! Uhhh, kā tur pūta vēji!!! Brīžiem šķita, ka mani vienkārši aiznesīs pa gaisu. Uzkāpuši šajā virsotnē redzējām, ka lejā ir....ZIRGI!!! Lai sasniegtu Quigouret mums bija jānokāpj no šīs virsotnes un tad jārāpjas pašā Quigouret, tā ka zirgi mums bija tieši pa ceļam. Vispār zirgu parādīšanās ir mistiska – viņi ir sastopami tikai tad, kad tas ir tiešām nepieciešams. Pirmo reizi satiku viņus kopā ar amerikāni, kurš tik ļoti mīl zirgus, un kuram tik ļoti pietrūkst sava zeme, ka vismaz zirgi bija kāds prieciņš. Otro reizi zirgus satiku kopā ar korejieti, kad devāmies mūsu pēdējā kopīgajā pārgājienā, un zirgi kā reize bija izcili skaists punkts uz „i” šim pārgājienam. Trešo reizi zirgus sastapu šodien kopā ar ukraiņiem, kam nokļūšana Alpos bija viens no dzīves sapņiem – aizvedu viņus visskaistākajā man zināmajā maršrutā, ko zirgi ideāli papildināja; turklāt Andrej arī mājās ir zirgi, tā ka jā... Tiešām šie zirgi ir mistiska parādība. Viņi ir sastopami nevis tad, kad tu gribi viņus sastapt, bet gan tad, kad tev vajag viņus sastapt.

Pirms pašas Quigouret virsotnes sasniegšanas ieturējām pikniku mazāk vējainā vietā. Biju paņēmusi līdzi arī „Ķelmēnu” rupjmaizi, par ko abi ukraiņi teica: „O, beidzot normāla maize!!!”, jo arī viņiem pietrūkst kārtīga rupjmaize. 

Abi ukraiņi bija sajūsmā par to, cik fantastiskā vietā viņi atrodas. Man bija tiešām liels prieks, ka palīdzēju abiem piepildīt šo sapni – redzēt Alpus – daudz lielākā mērā, nekā tikai aplūkot no apakšas. Tas ir tik neaprakstāmi skaisti redzēt to, kā cilvēki piepilda vienu no dzīves sapņiem un cik ļoti laimīgi viņi ir par to. Aleks teica: „Šādā vietā vārdi ir lieki, te eksistē tikai sajūtas, bet pat ar sajūtām ir par maz, lai aptvertu visu šo skaistumu.”. Pilnībā varu viņam piekrist, jo esot šajā virsotnē jau n-to reizi, joprojām nespēju aptvert to, cik daba var būt skaista un varena, un kā tas vispār nākas, ka man ir tā laime būt šeit uz veselu gadu. 

Lai gan apstākļi Ukrainā nav tie spožākie, tomēr spriežot pēc video sveiciena, ko abi uzfilmēja kalna virsotnē, un pie Andrej somas esošā karoga, viņiem tiešām pietrūkst sava valsts.

Kāpjot lejā izbaudījām rudens priekus Ziemassvētku dienā – lēkāšanu un priecāšanos lapu kaudzē. Un es šoreiz aptvēru, ka ja gadījumā drīzumā uzsnigs sniegs, tad īstenībā šī varbūt ir pēdējā reize, kad šo taku veicu brienot pa tik biezu slāni rudens lapu...

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret. Atradums - norāde uz Kijevu

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret. Ziemassvētkos gulšņāt zālītē? Kāpēc gan ne!

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret. Ziemassvētkos gulšņāt zālītē? Kāpēc gan ne!

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret. Pārgājiena kompānija

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret. Ukraina un Latvija

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret. "Ziemas prieku" baudīšana

Francija, Vaunieres. Garais apļveida pārgājiens uz Quigouret. Grimšana lapās līdz celim un vairāk

Dīvaini, bet bija tik patīkami visas dienas garumā dzirdēt krievu valodu. Pati gan pārmaiņus runāju krieviski – angliski. Ko nevarēju pateikt vienā valodā, teicu otrā, bet dažkārt abas valodas putrojās kopā pavisam nejauši.  Šis pārgājiens bija riktīgi foršs – redz, cik svarīga ir laba kompānija.

Kad vakarā Aleks rādīju bildes no Latvijas ziemas (ziemas pikniks Mangaļsalas molā), viņš iesaucās: „Eu, Andrej! Paskaties! Latvijā ir tāda pati sēta kā mums! Viņa tik tiešām ir savējā!”. He, he, izvēlējos pareizo vietu, ko rādīt – ostas zonu ar Ilzes pižiku kadrā, bet ko padarīt, ka visziemīgākās bildes ir tieši no turienes...