Rītu sākām
ar nelielu apmācību par to, kā mašīnas riteņiem uzlikt ķēdes. Dienasgaismā un
salīdzinoši siltā laikā jau tīrais sīkums, bet ja tas jādara aukstā salā un
tumsā, diez kas nav...
Krāsojam, krāsojam, krāsojam...
Pēcpusdienā
pieķēros klāt mazliet dizainīgākām lietām – uztaisīju plakātu kora Ziemassvētku
koncertam, kas notiks mūsu ciemā. Lai gan ar datoru strādāt man lāga nepatīk,
tomēr plakātu taisīšana gan tīri labi iet pie sirds.
Istabā ir
divas lampas – mazā galda lampiņa un lielā sienas lampa. Sienas lampai ir
totāli stulba forma – kā pusmēness ar atvērumu uz augšu, respektīvi – viss
apgaismojums aiziet griestos un istaba slīgst puskrēslā, īpaši ņemot vērā, ka
lampa ir nevis no stikla, bet kaut kāda ģipšveidīga materiāla. Beidzot man tas
piegriezās un izlēmu šo problēmu atrisināt, noņemot lampu no sienas un atstājot
vienīgi spuldzīti. Protams, lampa izskatās daudz labāk nekā spuldze, bet
apgaismojumam pirmām kārtām jābūt praktiskam nevis skaistam. Kāda jēga no
smukas lampas, kas aiztur visu gaismu... Bet atbrīvošanās no lampas nebija
nemaz tik vienkārša, kā no sākuma šķita. Daļa no skrūvēm bija ieskrūvētas
otrādi – uz šo pusi bija nevis skrūvju galvas, bet asie gali (nespēju
iztēloties, kā tas sienā vispār ir izdarāms). Bet nekas, izskrūvēju normāli ieskrūvētās
skrūves un tad varēju lampu mazliet atvilkt no sienas un izskrūvēt arī ačgārni
ieskrūvētās skrūves. Diemžēl ar to gan problēma netika atrisināta līdz galam,
jo vadi no sienas bija izvilkti caur urbumu lampā un savienoti ar daļu, kurā
tiek skrūvēta spuldze – lampa pie sienas vairs neturējās, bet vadu dēļ to
noņemt nebija iespējams. Bet ja jau biju tik tālu tikusi, negrasījos padoties.
Man paveicās, ka lampa ir no ģipšveidīga materiāla, kas ir salīdzinoši viegli
drupināms, tāpēc devos uz darbnīcu darbarīku meklējumos. Atradu nelielu zāģīti
un vīli un devos atpakaļ. Trepēs saskrējos ar amerikāni, kurš nobrīnījās par
instrumentiem manās rokās, teicu, ka grasos atbrīvoties no stulbās lampas, viņš
teica, lai piesargos un nepārzāģēju kādu vadu. Ha, ha, kāpēc lai es pārzāģētu
vadu... Sāku zāģēt spraugu lampā, lai būtu iespēja izvilkt caur to vadus un
beidzot to sasodīto gaismas zagli novākt no sienas. Spraugas drupināšanas
process bija visai skaļš, vienā brīdī armēnis pieklauvēja pie durvīm un
prasīja, ko tad es te daru.... Pēc kāda brīža pa durvīm palūrēja pastāvīgie
darbinieki Benjamin un Sandrine, kas izskatījās visai pārsteigti. Nu... skats
noteikti bija labs – stāvēju pakāpusies uz divstāvīgās gultas trepītēm, rokās
bija vīle, un pieres lampas apgaismojumā urbināju caurumu sienas lampā... Lai
gan smejoties (kā nu nesmiesies par šo visu) izskaidroju, kāpēc aiz sienas
esošajā birojā šie dzirdējuši dīvainus trokšņus, šķiet, ka viņi domāja, ka esmu
palikusi galīgi traka, bet lai jau...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru