12. decembris

Rītu sākām ar nelielu apmācību par to, kā mašīnas riteņiem uzlikt ķēdes. Dienasgaismā un salīdzinoši siltā laikā jau tīrais sīkums, bet ja tas jādara aukstā salā un tumsā, diez kas nav...

Krāsojam, krāsojam, krāsojam...

Pēcpusdienā pieķēros klāt mazliet dizainīgākām lietām – uztaisīju plakātu kora Ziemassvētku koncertam, kas notiks mūsu ciemā. Lai gan ar datoru strādāt man lāga nepatīk, tomēr plakātu taisīšana gan tīri labi iet pie sirds. 

Istabā ir divas lampas – mazā galda lampiņa un lielā sienas lampa. Sienas lampai ir totāli stulba forma – kā pusmēness ar atvērumu uz augšu, respektīvi – viss apgaismojums aiziet griestos un istaba slīgst puskrēslā, īpaši ņemot vērā, ka lampa ir nevis no stikla, bet kaut kāda ģipšveidīga materiāla. Beidzot man tas piegriezās un izlēmu šo problēmu atrisināt, noņemot lampu no sienas un atstājot vienīgi spuldzīti. Protams, lampa izskatās daudz labāk nekā spuldze, bet apgaismojumam pirmām kārtām jābūt praktiskam nevis skaistam. Kāda jēga no smukas lampas, kas aiztur visu gaismu... Bet atbrīvošanās no lampas nebija nemaz tik vienkārša, kā no sākuma šķita. Daļa no skrūvēm bija ieskrūvētas otrādi – uz šo pusi bija nevis skrūvju galvas, bet asie gali (nespēju iztēloties, kā tas sienā vispār ir izdarāms). Bet nekas, izskrūvēju normāli ieskrūvētās skrūves un tad varēju lampu mazliet atvilkt no sienas un izskrūvēt arī ačgārni ieskrūvētās skrūves. Diemžēl ar to gan problēma netika atrisināta līdz galam, jo vadi no sienas bija izvilkti caur urbumu lampā un savienoti ar daļu, kurā tiek skrūvēta spuldze – lampa pie sienas vairs neturējās, bet vadu dēļ to noņemt nebija iespējams. Bet ja jau biju tik tālu tikusi, negrasījos padoties. Man paveicās, ka lampa ir no ģipšveidīga materiāla, kas ir salīdzinoši viegli drupināms, tāpēc devos uz darbnīcu darbarīku meklējumos. Atradu nelielu zāģīti un vīli un devos atpakaļ. Trepēs saskrējos ar amerikāni, kurš nobrīnījās par instrumentiem manās rokās, teicu, ka grasos atbrīvoties no stulbās lampas, viņš teica, lai piesargos un nepārzāģēju kādu vadu. Ha, ha, kāpēc lai es pārzāģētu vadu... Sāku zāģēt spraugu lampā, lai būtu iespēja izvilkt caur to vadus un beidzot to sasodīto gaismas zagli novākt no sienas. Spraugas drupināšanas process bija visai skaļš, vienā brīdī armēnis pieklauvēja pie durvīm un prasīja, ko tad es te daru.... Pēc kāda brīža pa durvīm palūrēja pastāvīgie darbinieki Benjamin un Sandrine, kas izskatījās visai pārsteigti. Nu... skats noteikti bija labs – stāvēju pakāpusies uz divstāvīgās gultas trepītēm, rokās bija vīle, un pieres lampas apgaismojumā urbināju caurumu sienas lampā... Lai gan smejoties (kā nu nesmiesies par šo visu) izskaidroju, kāpēc aiz sienas esošajā birojā šie dzirdējuši dīvainus trokšņus, šķiet, ka viņi domāja, ka esmu palikusi galīgi traka, bet lai jau...