27. decembris

No rīta atvēru aizkarus un: „Āāāāā, ZIEMA!!!”. Neticami – vakar gāju pārgājienā 100% rudenīgā noskaņā (siltums, rudens lapas), bet šodien zemi klāj bieza sniega sega, bet sniegs tikai turpina snigt un snigt...

Šodien abi ukraiņi devās ceļā. No rīta vēlreiz abi man pateicās par pārgājienu un tad jau diemžēl „Atā!”. Eh, mazliet skumji... Uz galda pārējiem guļavām čaļi bija atstājuši pateicības vārdus, kur rakstīts, ka pēc šīs vietas un kalnu aplūkošanas viņiem šķiet, ka viņi ir redzējuši visu. Jā, šī vieta paņem savā varā...

Brīvdienās devās Lisa un Tom, bet šeit ieradās viens pusaudzis un viens puisis, kas šeit ciemojas ik pa laikam. Sandrine un Benjamin šodien nomainīja Nils, kuram tuvāko dienu laikā pievienosies arī Laura. Riktīga cilvēku rotācija.

No rīta aizbridu līdz savam foto punktam un nebeidzu priecāties par dabas skaistumu... Pie viena uztaisīju šīs ziemas pirmo sniega eņģelīti!

Francija, Vaunieres

Francija, Vaunieres

Francija, Vaunieres - šīs ziemas pirmais sniega eņģelītis

Francija, Vaunieres

Francija, Vaunieres

Francija, Vaunieres

Pēcāk pastrinkšķināju ģitāru un padarīju vēl šo to, bet pēc pusdienām ņēmu somu pār plecu un devos nelielā pastaigā, lai baudītu ziemu. Kad devos laukā no mājas, Nils nopakaļ prasīja, kur došos, piedāvāja sniega kurpes un piekodināja nekāpt nekur stāvās kraujās. Viņš teica, ka ar pārējiem drīzumā dosies uz Veynes. Es prasīju, kādā nolūkā, uz ko viņš atbildēja: „Vienkārši, lai mazliet izkustētos ārpus Vaunieres.”. Nopietni?? Pirmajā īstajā ziemas dienā viņi laižas prom no šīs jaukās vietas, kas ir ideāla ziemas prieku baudīšanai?? Smieklīgi – līdz šim es biju vienīgais cilvēks, kas teica: „Nē, es negribu ziemu, es negribu sniegu, es gribu vasaru!”, bet šodien biju vienīgais cilvēks, kas devās baudīt ziemu. Cik paradoksāli... Jā, joprojām gaidu vasaru, bet... ziema ir tik sasodīti SKAISTA un LIELISKA!!! Āāāā!!! Brienam laukā!!! Apkārtne izskatījas gluži kā no kādas pasakas... Aizgāju līdz kempinga vietai, kur bijām svinējuši Ziemassvētkus, un izvilku no somas līdzi paņemtās mutes ermoņikas. Ha, ha, „visatbilstošākais” instruments spēlēšanai ārā ziemas apstākļos... Man gan nav ne mazākās sajēgas par mutes ermoņiku spēlēšanu, bet savam priekam un noskaņas radīšanai nebija nekāda vaina. Ik pa laikam sildījos ar tēju (ha, ha, kā gan Solveiga bez termosa!). Vēlāk gribēju uzcelt sniegavīru, bet diemžēl sniegs nebija vajadzīgajā kondīcijā. Nekas, jāatstāj kāds prieciņš arī citai dienai. Pēc tam izlēmu īstenot vienu no mazajiem sapnīšiem – kailai vārtīties sniegā. Uhh, tas bija kārtīgs „Brrrr!!!”, bet pēc tam sajūta bija tik FANTASTISKA. Īsts enerģētiskais LIDOJUMS. Lieliski!!! Iesaku izmēģināt!!! Atpakaļceļā pavārtījos sniegā arī ar visām drēbēm – apgūlos sniegā un baudīju skatu, kā sniegpārslas lēnām plivinās lejup uz manu pusi (vēlreiz paldies draugiem par ūdens un aukstuma necaurlaidīgajām drēbēm!). Ak, tik brīnumjauki...

 

Francija, Vaunieres - veids, kā citi bauda ziemu (sēžot istabā un pētot sniegu ar tālskati)

Francija, Vaunieres

Francija, Vaunieres

Francija, Vaunieres

Francija, Vaunieres

Francija, Vaunieres

Francija, Vaunieres

Francija, Vaunieres - muzikāli ziemas prieki

Francija, Vaunieres - ziemas baudīšana kailai vārtoties sniegā

Francija, Vaunieres - ziemas baudīšana guļot zemē un veroties lejupkrītošajās sniegpārslās

Kamēr lielākā daļa cilvēku bija aizbraukuši uz Veynes, paralēli vakariņu gatavošanai (pfff, nekādas kārtības; ja es to neiedomātos darīt, tad droši vien paliktu bez vakariņām) ar armēni trenējāmies kopīgi izpildīt Bob Marley dziesmu „No Woman No Cry”. Vēlāk pielauzu viņu veikt šīs dziesmas video ierakstu. Ooo, tas gan bija jautri!!! Ha, ha, ha, kad skatījos video, raudāju līdz asarām...

Francija, Vaunieres

Francija, Vaunieres

Francija, Vaunieres

Vakarā bija doma vēlreiz atgriezties kempinga vietā un mēģināt iekurt uguni, bet... ārā bija tik ļoti tumšs, ka izlēmu šo ieceri atlikt uz citu dienu. Šodienai prieciņu jau tāpat gana.

Lieliska diena!!!