No rīta saņēmu dzimšanas dienas dāvanu
no Laura krūzītes izskatā. Varen noderīga dāvana šajā vietā, kur eksistē tikai
plastmasas vai stikla glāzes. Nu man beidzot būs no kā dzert tēju, nevajadzēs
lietot plastmasu.
Daļu dienas pavadīju krāsojot koka
grīdas ar beļģi Tom. Mhm, grīdu krāsošana ir jaukāka, nekā sienu krāsošana, jo:
1) koks paliek koks, 2) ērtāka darba pozīcija, 3) labāk var redzēt jau
nokrāsotās vietas. Lai gan Tom angļu valoda ir vienkārši katastrofāla, tomēr
bija interesanti ar viņu komunicēt, labāk iepazīstot viņu, atklājot dažādas
kopīgas lietas. Nu... jācer, ka visu sapratu pareizi, neesmu gan droša, he,
he... Bet jā, ja grib saprasties, tad tas ir iespējams, par spīti valodu
nezināšanai.
Pusdienās bija lielā „Ziemassvētku”
izēšanās, jo tuvāko dienu laikā vairāki cilvēki dosies brīvdienās, tāpēc šīs
bija pēdējās kopīgās „svētku” pusdienas pilnā sastāvā. Uhh, pēc tam tik jaudēju
stenēt, cik esmu pārēdusies...
Šodien ar Lisa mazliet patrakojām un
paākstījāmies ar svētku galda dekorācijām, un es smējos, ka tagad esmu pārāk
veca, lai varētu atļauties būt nopietna...
Pēc pusdienām saņēmu maķenīt
aizkavējušos dzimšanas dienas dāvanu no Olaines puses un vēstuli no Kurzemes
krastiem, jēēēē!!! Teksts uz viena dāvanas stūrīša pieminēšanas un citēšanas
vērts (skat. foto), hi, hi, hiii. Lai nudien būtu VISA PASAULE!!!
Francija, Vaunieres - fragments no Olaines sveiciena |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru