15. decembris

Eh, kārtējā novecošanas diena klāt... Kā Pepijai Garzeķei gribas teikt: „Es negribu būt liela!”, bet ko padarīsi...

No rīta pamostoties uz grīdas atradu plakātu ar priecīgas dzimšanas dienas novēlējumu, ko pa nakti kāds (kā vēlāk noskaidroju - Lea) bija ieslidinājis istabā pa durvjapakšu. Jēēē, riktīgi foršs dienas sākums!!!

Francija, Vaunieres

Pēc tam atvēru Parīzē saņemtu dāvanu, kurā iekšā bija videosveiciens no Latvijas, kas lika nobirdināt kādu asaru. Kad mūsdienu pasaules lielākais glābējs un posts vienlaikus – internets – uzsāka savu darbību, mani facebookā sagaidīja vēl viens pārsteigumvideo no draugiem, kas arī lika meklēt kabatlakatiņu. Ikdienā par Latviju īsti nedomāju, bet šitādās reizēs novērtē, cik ļoti forši draugi tev ir un ka īstenībā viņi dikti pietrūkst, pat ja ikdienā par to neaizdomājies... PALDIES jums visiem par to, ka esat!!! Šņuk, šņuk, hi, hi, hīīī...

 

Francija, Vaunieres - Parīzē saņemta dāvana

Visas dienas garumā ik pa laikam kāds iedziedājās „Happy birthday to you...”, he, he...

Dzimšanas diena vai ne-dzimšanas diena, bet jāstrādā ir. Šodien skrubināju nost no flīzēm lieko cementu un krāsu. Pēeh, šitādi sīkumaini darbi man šausmīgi nepatīk un šķiet, ka laiks velkas kā veca plekste... Neskaitāmas reizes skatījos pulkstenī.

Opā, dzimšanas dienas pusdienas ēst pie galda zem klajas debess? Tas man bija kaut kas nebijis, parasti decembrī no aukstuma jādrebinās un var priecāties par sniega segu, bet šeit... šodien no sniega ne miņas, vien spoža saulīte, kas mudina pusdienot ārā par spīti dzestrajam gaisam. Forši!!! Zem klajas debess ēdienam cita garša!

Pēc visiem darbiem es, armēnis Narek un francūzis Pierrick devāmies uz tuvējiem ciemiem izplatīt plakātus un info lapiņas par gaidāmo Ziemassvētku koncertu. Ahhhh, kā man nepatīk braukt tumsā, turklāt ar mašīnu, kam pie stūres sēžu pirmo reizi... Bet ko padarīsi, ja visi citi šoferi negribēja iesaistīties plakātu dalīšanā... Abi čaļi gan bija ieinteresēti pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no lapiņu čupas, nevis uzaicināt pēc iespējas vairāk cilvēku, pfff... Nācās visu laiku sekot līdzi, lai vienā pastkastītē šie neiebāž vairāk par vienu lapiņu... Bet nu tā kā paralēli informācija tiek izplatīta arī ar e-pastu palīdzību, tad gan jau kāda publika saradīsies.

Vēlāk paēdām vakariņas, oficiāli tika nodziedāts „Happy Birthday” veselās trīs valodās (vispirms franču; pēc tam angļu; tad vācu, jo vāciete uzsāka un viena francūziete arī zina vācu valodu), nopūtu pāris svecītes un tiku pie kopīgi sagādātas dāvanas – zaļas dabīgas dzijas cepures ar puķu rotājumiem, kas radīta tuvējā ciemata amatnieku rokām. Lai dzīvo zaļā krāsa!!! Njā, visi zina, ka viena no manām apsēstībām ir zaļā krāsa... Pēc tam notiesājam šim gadalaikam īpaši „atbilstošo” saldējuma kūku, par kuru cilvēki joprojām turpina sajūsmināties.

 

Francija, Vaunieres - dāvana no šejieniešiem

Pēc tam piedāvāju doties naksnīgā pārgājienā (biju jau dienas laikā cilvēkus aptaujājusi un sapratu, ka diži liela atsaucība šai idejai nebūs; vienīgais, kurš vairākas reizes apstiprināja, ka dosies, bija Narek...), bet kurš bija sasodīti pārguris, kurš sabijies no savvaļas zvēriem, kuram nepatīk pārgājieni (jo ir pārāk lēns gājējs), tā ka beigu galā man kompāniju sastādīja tikai armēnis Narek (kuram šī bija pirmā reize šajos kalnos! Nesaprotu, kā tas nākas, ka dzīvojot šajā brīnumainajā vietā viņš vēl ne reizi nebija gājis kāpelēt pa kalniem...), franču darbiniece Sandrine (vakarus ar mums pavada tikai viens no darbiniekiem) un viens franču pusaudzis. Iepriekš, kad atgriezāmies no plakātu dalīšanas, debesis bija skaidras un apbrīnojami zvaigžņotas, bet, kad uzsākām pārgājienu, no zvaigznēm vairs nebija ne miņas, viena vienīga melna debess... Lai gan mans mērķis bija no kalna gala vērties zvaigznēs, zvaigžņu trūkums manu apņēmību doties naksnīgā pārgājienā negrozīja, tā nu bruņojāmies ar pieres lampām un – uz priekšu! Brīžiem gan pārgājiena laikā domāju, ka labāk būtu gājusi viena, jo Sandrine joņoja pa priekšu nenormālos tempos un abi čaļi arī laida šai līdzi vēsā mierā, kamēr es vilkos kaut kur nopakaļus. Ja tu ej viens, tad tu zini, ka esi viens un tā ir tava apzināta izvēle – būt vienam; ja tu ej ar kādu kopā, tad „kopā” manā izpratnē nozīmē pāris metru atstarpi, nevis joņošanu nez cik tālu pa priekšu (brīžiem es pat nemanīju viņu pieres lampas, lai gan mežā valdīja totāla tumsa) un atpalicēja pagaidīšanu laiku pa laikam... Pirmajā apstāšanās reizē es teicu, ka man šitāda joņošana ir par ātru, Sandrine atvainojās, bet... pēc tam turpināja tādā pašā tempā. Kad runa ir par trauku mazgāšanu vai kādu lēmumu pieņemšanu vai citām nebūtiskām lietām, tad te pilnā sparā tiek spiests uz „kolektīvismu”, „kolektīvu dzīvesveidu”, bet šajā pārgājiena daļā no kolektīvisma nebija ne miņas. Lai gan kalnu pārgājiens ir tā lieta, kur kolektīvismam būtu jādarbojas daudz spēcīgāk, nekā mazgājot traukus... Bet ir cilvēki, kam patīk joņot. Tās man bija tādas drūmās pārdomas... Bet kad sasniedzām šīs takas augstāko punktu (negājām tik tālu, kā iepriekšējo reizi ar vācieti, jo nebija jau zvaigžņu, kuru vērts būtu turpināt ceļu pa citu taku un nonākt kalna virsotnes klajumā; turklāt turpināt joņošanu man prāts īsti nenesās), tad gan bija riktīgi forši!! Narek un Sandrine gana ilgu laiku mēģināja iekurt ugunskuru, bet diemžēl beigu galā slapjā koka dēļ tas neizdevās, tomēr paldies par pūlēm! Uzgrauzām Sandrine līdzi paņemtās končas, sasildījāmies ar manu Latvijas piparmētru tēju un tad uzsākām bezgala jautras rotaļas ar gaismu un fotoaparātiem... Jēēē, šitas bija riktīgi labs, un es pat aizmirsu savu pukošanos par pārgājiena pirmo daļu... Beigās pat uzsniga pāris sniegpārslas! Kad pēcāk atgriezāmies mājā, visi jau bija aizgājuši gulēt (bija gan tikai ~ plkst. 23.00; he, he, tik tiešām noguruši cilvēki), armēnis iekūra kamīnu un tā mēs divatā vēl kādas divarpus stundas nosēdējām pie kamīna pļāpājot, mazliet iemalkojot viņa pašbrūvēto alu, spēlējot kokli un mācot viņam pārējos pantiņus vienai latviešu tautas dziesmai. Eh, jauka noskaņa dzimšanas dienas noslēgumam.

Francija, Vaunieres - dzimšanas dienas naksnīgais pārgājiens

Francija, Vaunieres - dzimšanas dienas naksnīgais pārgājiens

Francija, Vaunieres - dzimšanas dienas naksnīgais pārgājiens

Francija, Vaunieres - dzimšanas dienas naksnīgais pārgājiens