Saki "JĀ" piedzīvojumiem! : 5. jūnijs

Rīta agrumā abi ar vācieti Fabian sapakojām somas, pateicām „atā!” pārējiem, devāmies uz veikalu iepirkt pārtiku (labi, ka mums abiem gana līdzvērtīga izpratne par to, kādi produkti ir jēdzīgi līdzņemšanai pārgājienā) un sēdāmies vilcienā uz Bordeaux. No Bordeaux ar vilcienu devāmies uz Arcachon. Pirmais pieturas punkts Arcachon bija pludmale, kur ieturējām pikniku, secinot, ka mums abiem ļoti patīk pikniki. Tālāk gar krasta līniju devāmies ceļā uz Dune du Pilat, kas ir apmēram kādu 12 km attālumā. Attālums nav liels, bet lielākoties bija jāiet pa mīkstām smiltīm, kas rada pamatīgu slodzi kājām un liek manīt tādus muskuļus, par kuru eksistenci ikdienā nemaz nenojaušam.

Bija interesanti vērot, kādu krasta līniju aiz sevis atstājis bēgums – dažādi skaisti smilšu zīmējumi un milzīga platība liedaga, kas pilns ar mazām ūdens lāmām, ar ūdenszālēm un gliemežiem apauguši laipu balsti.

Kā mums tur tas sakāmvārds skan – „Kas meklē, tas atrod”? Muļķības! Vai gan Spānijā es cītīgi nemeklēju kādu nudien lielu gliemežvāku? Meklēju, kā vēl meklēju! Bet vai atradu? Nekā! Bet šeit, kad biju cieši apņēmusies uz gliemežvākiem i neskatīties (5 kg gliemežvāku, kas mani gaida ciemā, ir vairāk nekā pietiekami), atradu vienu tik tiešām varenu gliemežvāku! Man šķiet, ka sakāmvārds maķenīt jāpielabo uz – „Kas nemeklē, tas atrod”!

Mūsu prieki par bēguma atklātajiem skatiem nebija ilgi, jo... sākās paisums, un liedaga daļa saruka arvien šaurāka un šaurāka, līdz vairs vispār nebija pat ne niecīgas smilšu strēles, kur spert kāju. Jūs droši vien brīnāties: „Bet kāpēc jūs nekāpāt augšā krastā?”. Jā, protams, šāds risinājums būtu vienkāršs, ja vien... visa krasta līnija nebūtu nosēta ar privātīpašumiem. Par laimi kur tālāk pamanījām publiski pieejamu taku, bet līdz turienei vēl bija jātiek. Kā? Pa slīpu betona sienu. Ar smagām mugursomām (man pusi mugursomas aizņēma lietas, kuras šādā pārgājienā nekad neņemtu, bet tā kā pēc šī pārgājiena pa taisno došos uz savu ciemu, tad nebija kur mantas atstāt) ar līdzsvara izjūtu ir tā kā ir, turklāt betona siena bija klāta ar slidenām zālēm. Bet citas izejas jau nebija. Veiksmīgi pievarējām šķērsli un tikām uz ielas. Gājām, gājām, kad priecīgi pamanījām – aiz meža jau vīd Dune du Pilat! Bet atkal jau... sēta riņķī un jāiet apkārt sazin cik liels attālums. Mums paveicās atrast caurumu sētā, ko, protams, izmantojām. Jau pēc neilga brīža varējām uzsākt cīņu ar lielu smilšu kāpu.

Lai slēptos no saules, ietinos lakatā, par ko no Fabian saņēmu piezīmi, kas izskatos kā „old Russian lady”. He, he, he, lieliski! Amerikānis parasti smejas, ka es ar saviem lakatiem izskatos kā „Arab trader” vai „gypsy”, bet par „old Russian lady” gan vēl nebiju dēvēta.

Pat bez mugursomām uzkāpt šajā kāpā nav joka lieta – viens solis uz priekšu, divi atpakaļ – taču ar mugursomām bija vēl jo trakāk. Bet mokas bija tā vērtas. Tas skats, kas pavērās no augšas, tie plašumi, tā brīvība!!! Ak... Burvīga vieta. Vienīgais šīs vietas mīnuss – mežonīgais vējš. Brrr.... Kad visaugstākajā vietā ieturējām pikniku, viss pāris minūšu laikā bija smilšains. Ha, ha, tas man atgādināja mana augstskolas izlaiduma pikniku... Tiesa gan viss ir relatīvs - vieniem vējš rada aukstumu un pārtiku padara smilšainu, bet citiem noder treniņiem ar paraplānu. Te bija neiedomājams daudzums paraplānistu! Sēdējām un vērojām viņu izdarības gluži kā milzīgā kino.

Vēlāk nokāpām maķenīt zemāk un kāpas aizvējā gaidījām saulrietu. Fabian man iemācīja vienu cīņas mākslas vingrinājumu, un tā nu mēs tur caur smiekliem cīkstējāmies, kārtīgi sasildoties. Beigu galā saulrietu neredzējām, jo tieši virs horizonta bija biezs mākoņu slānis, un saule pazuda mākoņos un vairāk nebija redzama. Nekas, arī debesis pirms šī saules nedarba bija varen daiļas. Pēc tam bija laiks sākt meklēt vietu telts sliešanai. Iepriekš bijām nolūkojuši mežiņu kāpas tālākajā galā, bet... iestājoties krēslai, mūsu „mežā” iedegās laternas. Te tev nu bija „mežs”! Cik gan grūti aizbēgt no civilizācijas!! Neko darīt, devāmies atpakaļ uz kāpu un kādā bezvēja ieplakā uzslējām telti.