Saki "JĀ" piedzīvojumiem! : 26. jūnijs

No rīta bija jāpoš ēkas, jo nedēļas nogalē ciemats tiks izīrēts. Paveicu to ātri un vēl varēju pievērsties dārza darbiem.

Vakaram bija divas izvēles iespējas – doties uz Le Fai notiekošo eksperimentālās mūzikas festivālu „Echos” vai izbijušā „including team” strādnieka Cedric izstādes atklāšanu. Protams, vienmēr esmu sajūsmā par iespēju dzirdētu mūziku, kas tiek atskaņota caur milzīgajiem Le Fai skaļruņiem (tas ir FANTASTISKI!!!), bet... visu nakti klausīties eksperimentālo mūziku?? Nē, paldies! Ja man būtu mašīna un kurā katrā brīdī, kad man šī „mūzika” (visticamāk gan, ka manā izpratnē tas būtu tikai troksnis) apniktu, es varētu doties prom, tad, jā, izmantotu iespēju doties uz šo mūzika festivālu. Bet tā kā man šādas iespējas nav, tad izlēmu par labu Cedric izstādei. Turklāt iespējams, ka rīt došos uz festivāla otro dienu.

Uz izstādes atklāšanas pasākumu devos es, vāciete Lisa, Sandrine, trīs pusaudži un Sebastian (viņš šeit ir tāds kā brīvprātīgais, bet nevis caur kādu programmu, bet vienkārši tāpat un par dzīvošanu mūsu ciemā maksā). Kad ieradāmies Montmaur pilī, izrādījās, ka šis pasākums nav tikai Cedric izstādes atklāšana, bet gan kas vairāk, un Cedric izstāde ir tikai daļa no pasākuma. Pasākums sākas ar viena riktīgi forša trio (kontrabass un divas ģitāras, vokāli) koncertu. Tāda mūzika, ka kājas nespēj nostāvēt mierā!!! Pēc tam bija nelielas uzkodas un dzērieni, kam sekoja tās pašas grupas koncerts, tikai šoreiz – pils pagalmā. Vēlāk devāmies izpētīt izstādi, kurā bija ne tikai Cedric akmens skulptūras, bet arī citu mākslinieku gleznas un instalācijas.

Pusaudži vēlējās doties uz Gap vakariņās uz kādu kafejnīcu un pēc tam uz kino. Tas galīgi manos plānos neietilpa. Hmm... Atradās risinājums – pēc šī jaukā pasākuma beigām Pascal (viens no „including team” strādniekiem) vestu uz mājām Cedric un piedāvāja aizvest uz ciemu arī mani. Ak, cik jauki, paldies! Tā nu pamāju „Atā!” savējiem, kas devās uz Gap, un paliku baudīt brīnišķīgo koncertu. Tik superīga atmosfēra – skaista pils (iekštelpu interjers mani patīkami pārsteidza!) ar jauku pagalmu, vasarīgās noskaņās saposušies cilvēki ar mutuļojošām sarunām savā starpā, uzkodas, dzērieni un dzīvelīga mūzika. LIELISKI!!! Vasaras vakars pils pagalmā dzīvās mūzikas pavadībā... Skaisti...

Kad koncerts beidzās, vēlreiz izmetu loku pa izstādi un piesēdu ārā uz soliņa gaidīt Cedric. Kamēr sēdēju un lasīju žurnālu, man blakus piestāja mūziķu draugi un centās saprast, kādā valodā es lasu. Čehu? Zviedru? Somu? Smējos un tik teicu, lai min tālāk, nav pareizi. Tā arī neuzminēja, bet vismaz zināja, kur Latvija atrodas. Šitā kompānija man pat piedāvāja doties viņiem līdzi uz Gap, bet nu paldies, šoreiz nē... Sagaidīju Cedric, sazvanījām Pascal un jau pēc kāda laiciņa biju atpakaļ Vaunieres, priecīga par savu izdarīto izvēli doties uz pasākumu pilī nevis dīvainas mūzikas festivālu. Atgriezusies ciemā varēju izbaudīt klusumu, jo mājā neviena nebija. Ak, cik gan reti, kas tāds gadās...