14. jūnijs

Ak, esmu tik apmierināta ar dzīvesvietu – 10 eiro par nakti, cenā iekļautas brokastis (kur ēd, cik lien iekšā), ātrs wifi, un pats labākais - skats uz okeānu!!! Ja man nebūtu nopirktas biļetes atceļam, šķiet šajā salā „netīšām” aizķertos ilgāk.

Kājām mērojot ceļu līdz centram, varēju priecāties par gaiļu rīta dziesmām visapkārt. Dzīvoju nevis pilsētas centrā, bet nomalē, kur jau tāda mazliet lauku sajūta. Jauki!

Portugāle, Madeira, Funchal - manas naktsmājas (ēka ar dakstiņu jumtu)

Portugāle, Madeira, Funchal - manas naktsmājas

Šodien beidzot ķēros klāt tam, kā dēļ vispār šeit ierados – dabas izpētei. Mans šīs dienas galamērķis – Sao Lourenco pussala. No naktsmāju saimnieka Philippe noskaidroju, kā ar autobusu tur nokļūt un devos uz pilsētas centru.

Stāvēju autobusu galapunktā un gaidīju autobusu, kad viens vīrietis prasīja, kur dodos un vai zinu, kuru autobusu man vajag. Kad atbildēju, viņš teica, ka šeit man vajadzīgais autobuss  Nr. 113 nemaz nepietur! Hmm, pieturā bija rakstīts, ka šeit apstājas autobusi no Nr. 99 – Nr.114, nebija gan nekas precizēts par Nr. 113. Devos vīrieša norādītajā virzienā pareizās pieturas meklējumos. Pie gājēju pārejas uzradās vēl viens izpalīdzīgs cilvēks, kurš apstiprināja pirmā vīrieša norādīto virzienu. Bet galu galā pieturas atrašana nemaz nebija tik viegla. Prasīju vairākiem cilvēkiem, bet katrs mani sūtīja kur citur. Viena sieviete paskaidroja, kāpēc tā – uz salas ir trīs autobusu kompānijas, kas rada lielu jucekli. Beigu galā izrādījās, ka biju pašāvusies garām savai pieturai tikai tāpēc, ka tur nebija izkārtnes ar autobusa numuru. To, ka tā ir man vajadzīga pietura, noskaidroju tikai rūpīgi izpētot kursējošo autobusu sarakstus. Atklāju, ka autobuss aizbraucis pirms 10 minūtēm, bet līdz nākošajam jāgaida vesela stunda. Un tas tikai tāpēc, ka es staigāju turpu šurpu pa vienu un to pašu ielu, cenšoties atrast autobusa pieturu. Ak jel, pat Paris metro zirnekļu tīkli ir simtreiz saprotamāki par šeit valdošo autobusu pieturu neloģiku un slikti pamanāmo marķējumu. Protams, ka pieturā stundu nesēdēšu, tāpēc devos paklaiņot pa pilsētu. Netīšām uzdūros jaukam koncertam un sapratu, ka viss notiek tieši tā kā jānotiek un labi vien ir, ka nokavēju iepriekšējo autobusu.

Portugāle, Madeira, Funchal

Ho, ho, ho, kā tie autobusu šoferi dragā pa šaurajiem ceļiem!!! Daži vācu tūristi pat spiedza! Bet manī bija paļāvība, ka šoferis noteikti zina, ko dara. Radās doma, ka ja franču filozofijai ir raksturīga pasīva dzīves baudīšana – „ai, nav ko iespringt, viss agrāk vai vēlāk notiks tāpat, labāk atpūšamies!”, tad portugāļiem (vai vismaz madeiriešiem) filozofija varētu būt aktīva dzīves baudīšana – „nav ko satraukties, viss beigsies labi, baudām dzīvi!!!”.

Sala pavisam neliela, attālumi niecīgi, bet līku loču dēļ pat neliela attāluma pievarēšana patērē daudz laika.

Pēc vairāk nekā stundas dragāšanas pa visiem līku ločiem, beidzot varēju sākt pārgājienu. Ak, daba te ir vienkārši fantastiski skaista!!! Vulkāniskas izcelsmes klintis visos iespējamos brūnās, dzeltenās un sarkanās krāsas toņos kombinācijā ar spilgti zilu okeānu. Pasakaini!!! Klinšu materiāls un krāsas mazliet atgādināja Etnas vulkānu Sicīlijā. Ar prātu grūti aptvert, cik gan daba ir fantastisks mākslinieks, spēlējoties ar krāsu toņiem. Un tie nebeidzamie okeāna plašumi!!! Kaut kā neiespējami līdz galam saprast to, ka atrodos uz salas kaut kur Atlantijas okeāna vidū, un ūdens redzams gandrīz visapkārt... Ak, šo skatu dēļ vien bija vērts šeit atbraukt...

Ak, okeāns ar tirkīzzilo ūdeni un spēcīgajām viļņu šlakatām, tuksnesīgi plašumi, saule... Mmm... To vienkārši nav iespējams aprakstīt un varbūt arī nevajag... To vajag  piedzīvot...

Tik jauki redzēt nudien vecus pārus, kas roku rokā lēnā garā čāpoja no viena kalna otrā...

Kādā jaukā vietā piesēdu iepiknikot, bet likās, ka esmu apsēdusies ķirzaku ballītes vidū – šīs man dragāja apkārt kā trakas. Viena pat centās nogaršot manu svaigo sieru, bet cita apēda nokritušu gurķa sēklu. Nemaz nezināju, ka ķirzakas ēd gurķu sēklas! Protams, tiklīdz gribēju tām tuvoties ar roku, tā šīs bēga prom, bet vispār bija jautri. 

Pirms ierados Madeirā, domāju, vai tikai kādā kalnu takā neapmaldīšos, bet vismaz šodienas maršrutā apmaldīties nebija iespējams. Es pat teiktu, ka takas vietām šķita pārāk labiekārtotas. Katrā ziņā šodien uz pilsētas galvenās ielas meklējot autobusa pieturu bija daudz vieglāk apmaldīties nekā pārgājiena laikā, he, he...

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco - atjautīgi...

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco - ķirzaka centās leksēt manu svaigo sieru...

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Portugāle, Madeira, Sao Lourenco

Čāpot garo ceļu uz naktsmājām, pa ceļam satiku rumānieti, kas arī dzīvo šinī pašā hostelī. Uzzināju, ka arī viņu ļoti pārsteidz vietējo cilvēku atvērtība un izpalīdzība. Ak, no rīta pilsētā mani vairāk cilvēki pat sveicināja! Kaut kas tāds lielpilsētā – tik dīvaini... un jauki...