ceturtdiena, 2015. gada 18. jūnijs

18. jūnijs



Šodien gribēju doties uz vienu gana savvaļīgu vietu salas ziemeļos pie okeāna, bet atklājās, ka ar autobusu līdz turienei jākratās veselas četras stundas. Vienā virzienā. Maķenīt par traku. Tā nu būros cauri pārgājienu grāmatai, lai atrastu kādu jauku taku, kurai viegla piekļuve ar autobusiem. Atradu pārgājienu taku no Corticeiras uz Curral das Freiras pašā salas vidienē, apmēram 9 km garu.



Nepietiek, ka autobusi nekursē jēdzīgi uz visām vietām, piedevām tie vēl kursē gana reti. Tā nu bija jājož baigajos tempos, lai paspētu uz autobusu. Par laimi pa ceļam mani ar mašīnu pārtvēra hosteļa darbinieks un aizveda līdz autobusa pieturai. Forši!

Kad izkāpu no autobusa, nebija īsti skaidrs, kurā virzienā doties, jo nekādu norāžu nebija. Labi, ka pa šo pašu taku gribēja doties arī trīs vācu pāri, tā nu sekoju viņiem, jo viņiem bija kartes. Uhh, kāpiens bija varen straujš, bet diena – cepinoši karsta. Ja iepriekšējās dienās vairāk bija jūtami okeāna vēji, tad šodien daudz manāmāks bija ekvatora tuvums. Vienā brīdī vāciešus apdzinu, jo baudīt kalnu klusumu bija daudz patīkamāk.



Interesanti, ka uz šīs takas vispār ne reizi nebija neviena norāde. Vietām nācās paļauties vien uz intuīciju.



Atkal tāda džunglīga sajūta ar nenormāli gariem un slaikiem kokiem. Nez, kas tā par koku sugu? Visapkārt nepārtraukti čabēja ķirzakas. Šķiet, nekur neesmu redzējusi tik lielu lērumu šo jauko radībiņu kā šeit.



Jauki kalnu skati uz zaļi pelēcīgiem kalniem!! Mazliet atgādināja Norvēģiju.



Kad pietuvojos vienam ciematam, satiku ceļotāju pāri nākam no pretējā virziena. Šie apvaicājās, cik tāls ceļš viņiem veicams un prasīja, vai es esmu no Vācijas. Kad es atbildēju noliedzoši, tad prasīja, vai es esmu no Zviedrijas. Ha, ha, nu kas visiem ir ar to Zviedriju?



Pēc tam sekoja garš ceļš augšup uz ciemata baznīcu, kur bija pieejams autobuss. Brīžiem likās, ka autobusa pietura nekad nepienāks. Saule tik cepināja un cepināja. Biju tik priecīga beidzot sasniegusi galu!



Nesaprotu, kā cilvēkiem ienākusi prātā doma būvēt ciematus tik augstu kalnos! Tur taču tāds darbs jāiegulda! Lai gan... visa sala ir vieni vienīgi kalni, citas izvēles jau nav...

Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras
Portugāle, Madeira, pārgājiens no Corticeiras uz Curral das Freiras


Atpakaļceļš bija pa tik šauriem kalnu ceļiem, ka sastopoties diviem autobusiem bija gana lielas problēmas samainīties. Šķiet, vēl nebiju redzējusi tik dziļas aizas ceļa malā...



Braucot pa ceļam domāju, ka varbūt varētu atlikušo dienas daļu pavadīt kādā pludmalē, bet, nonākot Funchal, sapratu, ka priekš manis laiks ir par karstu, negribu saulē vairāk cepināties. Vēlāk gan uzzināju, ka īstenībā bija tikai 22 C, bet šķita kā 32 C, jo bija mežonīgi liels mitruma līmenis.



Man tikai šodien beidzot pieleca, kāpēc visas dienas garumā un it īpaši pusdienlaikā ir tik grūti atrast kādu jēdzīgu ēnu – ekvatora tuvums, blondīn, ekvatora tuvums...



Pļāpāju hostelī ar darbinieku, un šis domāja, ka es esmu no Vācijas. Teica, ka es neizskatos īpaši latviski. Hmm....



Beidzot nobildēju kaimiņa banānkokus! Nu, vai nav lieliska vieta brokastu vai vakariņu ieturēšanai?

Portugāle, Madeira, Funchal - skats no naktsmāju terases
Portugāle, Madeira, Funchal - skats no naktsmāju terases uz kaimiņa banānkokiem
Portugāle, Madeira, Funchal - skats no naktsmāju terases uz kaimiņa banānkokiem
Portugāle, Madeira, Funchal - skats no naktsmāju terases uz kaimiņa banānkokiem
Portugāle, Madeira, Funchal - skats no naktsmāju terases uz kaimiņa banānkokiem




Ak, tik bēdīgi, ka rīt jau jāpamet Madeira... Daba šeit ir FANTASTISKA, atmosfēra uz salas - mierīga!!! Šī nudien bija lieliska brīvdienu izvēle. Iesaku apmeklē Madeiru!!! Tiesa gan, vēlams īrēt auto, nevis paļauties uz autobusiem, jo šitā tiek patērēts ilgs laiks gan ceļā, gan autobusu gaidīšanā, gan autobusu meklēšanā, turklāt bieži vien ir jāseko līdzi laikam, lai paspētu uz pēdējo autobusu, nemaz nerunājot par to, ka, pārvietojoties ar autobusu, tu esi gana ierobežots maršruta izvēlē, jo ne jau visur ar autobusu var aizbraukt... Bet kopumā – tikai vislabākie iespaidi!!! Pārsteidzoši, cik gan liela dabas daudzveidība ir uz šīs mazās salas – no tuksnešainiem klajumiem un kalnu virsotnēm virs mākoņiem līdz džungļveidīgiem mežiem... Pasakaini...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru