20. jūnijs

Pamodos, istabā ieraudzīju turcieti un teicu viņai: „Labrīt!”, bet tad paskatījos pulkstenī un nosmējos: „Oi, vairs jau nav rīts!”, jo pulkstenis rādīja plkst. 13:00... 

Sergio par mūsu vakarnakts cīņu man prasīja: „Jūs tur ar jogu nodarbojāties??”, bet Sylwia smējās: „Ha, ha, kas tad jums bija uznācis? Bijāt sapīpējušies vai kā?”. Ha, nekā tamlīdzīga, vienkārši lieliski un jautri pavadījām laiku!!!

Pa dienu Fabian man mācīja taisīt sieru. Smējāmies, ka pagaidām gan tas ir kā gumija, bet gan jau vēlāk būs labs.

Kad vakarā citi aizgāja uz festivālu, es uzreiz viņiem nepievienojos, jo tajā laikā nebija grupas, ko gribu klausīties, bet šajā festivālā ieejas noteikumi mazliet netipiski – ja reiz izej no teritorijas laukā, atpakaļ ienākt vairs nevar. Tā ar Fabian gaidījām grupas, ko abi gribam redzēt, lai dotos uz festivālu un atkal izdancotos. Kamēr gaidījām, sākām saspēlēties ar mājā esošajām afrikāņu bungām. Brīžiem pat sanāca tīri tā neko! Kārtīgi izālējāmies ar bungām, vienā brīdī mums pievienojās arī Ashvini un tad jau bija riktīgs ritma orķestris.Šitā ātri vien pienāca brīdis doties uz festivālu.

Kad jau atkal nekas vairāk par briesmīgu DJ nebija palicis, devāmies mājup. Pa ceļam gan piesēdām ezera krastā pabaudīt ainavu – pāri ezeram slīdošās festivāla gaismas un vakara miglas garaiņi radīja fantastiski spokainu skatu. Kaut kas tik netverams un mistisks! Žēl, ka nevienā no vakariem nebiju paņēmusi, fotokameru, lai gan diži labas bildes tumsā nesanāktu. Bet varbūt šis bija viens no mirkļiem, kas ir vienkārši jābauda, necenšoties to iemūžināt.

Kad garām gāja mūsējie un prasīja, ko darām, es atbildēju, ka mācu vācietim „rrrr”, kas vācu valodā ir citādāks, un latviešu versija viņam lāga nesanāk. Pieņemu, ka garāmgājējiem šis apmācību process varēja izklausīties dīvains, hi, hi. Smieklīgi, ka kopš iepriekšējās latviešu valodas „apmācības” reizes, Fabian atcerējās vārdu „uguns”. Ha, ha, ha, būšu saviem ārzemju draugiem samācījusi netipiskus vārdus. Parasti jau visi sāk ar tādiem vārdiem kā „sveiki” un „paldies”... Ak, šeit varu piebilst, ka amerikānis no mana ciema vairākas reizes teicis, ka latviešu valoda izklausās ļoti skaisti. Redz kā!

Kad bijām nosaluši, devāmies uz māju, lai pagalmā turpinātu vakar iesāktās cīņas, no kurām šodien pat bija jūtams stīvums kaulos.

Ap plkst. 5.00 devāmies iekšā iedzert tēju, pēc tam es sapakoju somu, un tad jau pienāca brīdis doties. Bet tā kā tas jau ir jaunas dienas iesākums, par to – nākamajā ierakstā.