Jau
pirms kāda laiciņa Patricia man piedāvāja sniegt koncertu viena grāmatu maiņas
pasākuma ietvaros. Protams, ka teicu šim piedāvājumam: „JĀ!!!”. Koncerts gan
bija kā mazs izaicinājums, jo vienai pašai sagatavot apmēram stundu garu
programmu nav nekāda joka lieta, īpaši jau ņemot vērā, ka lielu daļu laika
starp piedāvājumu un koncertu pavadīju blandoties apkārt brīvdienu ceļojumā.
Kad
ar Eric un Sebastian ieradāmies St. Pierre d’Argencon ciematā, visi pagalmā ieturēja
zviedru galda varianta pusdienas, kur arī mēs bijām laipni lūgti pievienoties. Patricia
man bija teikusi, ka būs jāspēlē ap plkst. 14.00 un ap plkst. 17.00, šeit uz
vietas viens vīrs teica, ka man jāspēlē ap plkst. 15.00 un ap plkst. 18.30. Tā
kā man pirms dziedāšanas negribējās ēst, tad izmetu loku pa gleznu izstādi (pārsteidzoši
labas gleznas, kas atkal liek domāt – kāpēc šie darbi nav ievietoti mākslas
muzejos, bet kaut kādi modernās mākslas ķēpājumi ir?). Pa ceļam uz izstādes
telpu ar svārkiem pamanījos ieķerties rožu krūma ērkšķos, izraisot vispārēju
jautrību. Nemaz nebija tik viegli no ērkšķainā zara atbrīvoties – kā no vieniem
ērkšķiem tiku vaļā, tā ieķēros citos. Labi, ka amerikānis nāca palīgā. Pēc tam
izpētījām ciemu un aplūkojām grāmatu maiņas punktu. Visinteresantākais atradums
bija grāmata „Viena diena Francijā” no 80. gadiem – jaukas fotogrāfijas. Uhh,
diena bija nežēlīgi karsta, pat asfalts kusa, tāpēc devāmies meklēt ēnu. No
vakardienas kempingošanas uz manu koncertu ieradās Sandrine, Lea un trīs
pusaudži. Pēc kāda brīža pulksteņa rādītājs tuvojās plkst. 15.00, tāpēc paņēmu
kokli un pastiprinātāju un centos saprast, kur tad man būs jāspēlē. Nu jau citi
vīri brīnījās, vai tad es spēlēšu tik agri, būtu labi, ja es sāktu spēlētu
laikā starp plkst. 16.00 un plkst. 17.00. Ha, ha, nu kas te notiek, ka katrs
saka kaut ko citu? Nekādas skaidrības! Man pat nebija saprotams, kurš te vispār
ir galvenais atbildīgais par visu. Ciema mērs arī grozījās apkārt, bet nešķita,
ka viņam par šo pasākumu liela teikšana. Tā kā divi no pusaudžiem negribēja tik
ilgi nīkt un gaidīt koncertu, tad Sandrine un Lea devās mājup, atstājot mums
vienu no pusaudžiem. Lai gan kad ieradāmies bija neliels skaits cilvēku, brīdī,
kad visēnainākajā vietā tika salikti krēsli un es sāku spēlēt, bija jau sanācis
manāms pulciņš cilvēku. Ooo, lai manam pastiprinātājam dabūtu elektrību, nācās
ieslēgt ciemata ielu apgaismojumu!!! Koncerts pagāja jaukā atmosfērā, un viss
skanēja gana labi, pat balss mani nepievīla. Tiesa, pāris reizes karstuma dēļ
nācās skaņot kokli, bet ko padarīsi... Galvenais, ka cilvēkiem patika.
Pēc
tam devāmies pie Patricia, kur palikām līdz pat kādiem plkst. 22.30. Baudījām
viņas dzīvokļa jauko atmosfēru, pļāpājām, smējāmies, vakariņojām, gulējām uz
verandas un vērāmies putnos.
Kādā
brīdī Patricia piezvanīja viņas meita, kas patlaban bija ciemā, kur es pa dienu
sniedzu koncertu un stāstīja, ka daudzi cilvēki bija teikuši labas atsauksmes
par manu koncertu. Ooo, prieks dzirdēt!
Lieliska,
lieliska diena...
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
|
Francija, St. Pierre d'Argencon |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru