svētdiena, 2015. gada 28. jūnijs

28. jūnijs

Jau pirms kāda laiciņa Patricia man piedāvāja sniegt koncertu viena grāmatu maiņas pasākuma ietvaros. Protams, ka teicu šim piedāvājumam: „JĀ!!!”. Koncerts gan bija kā mazs izaicinājums, jo vienai pašai sagatavot apmēram stundu garu programmu nav nekāda joka lieta, īpaši jau ņemot vērā, ka lielu daļu laika starp piedāvājumu un koncertu pavadīju blandoties apkārt brīvdienu ceļojumā. 

Kad ar Eric un Sebastian ieradāmies St. Pierre d’Argencon ciematā, visi pagalmā ieturēja zviedru galda varianta pusdienas, kur arī mēs bijām laipni lūgti pievienoties. Patricia man bija teikusi, ka būs jāspēlē ap plkst. 14.00 un ap plkst. 17.00, šeit uz vietas viens vīrs teica, ka man jāspēlē ap plkst. 15.00 un ap plkst. 18.30. Tā kā man pirms dziedāšanas negribējās ēst, tad izmetu loku pa gleznu izstādi (pārsteidzoši labas gleznas, kas atkal liek domāt – kāpēc šie darbi nav ievietoti mākslas muzejos, bet kaut kādi modernās mākslas ķēpājumi ir?). Pa ceļam uz izstādes telpu ar svārkiem pamanījos ieķerties rožu krūma ērkšķos, izraisot vispārēju jautrību. Nemaz nebija tik viegli no ērkšķainā zara atbrīvoties – kā no vieniem ērkšķiem tiku vaļā, tā ieķēros citos. Labi, ka amerikānis nāca palīgā. Pēc tam izpētījām ciemu un aplūkojām grāmatu maiņas punktu. Visinteresantākais atradums bija grāmata „Viena diena Francijā” no 80. gadiem – jaukas fotogrāfijas. Uhh, diena bija nežēlīgi karsta, pat asfalts kusa, tāpēc devāmies meklēt ēnu. No vakardienas kempingošanas uz manu koncertu ieradās Sandrine, Lea un trīs pusaudži. Pēc kāda brīža pulksteņa rādītājs tuvojās plkst. 15.00, tāpēc paņēmu kokli un pastiprinātāju un centos saprast, kur tad man būs jāspēlē. Nu jau citi vīri brīnījās, vai tad es spēlēšu tik agri, būtu labi, ja es sāktu spēlētu laikā starp plkst. 16.00 un plkst. 17.00. Ha, ha, nu kas te notiek, ka katrs saka kaut ko citu? Nekādas skaidrības! Man pat nebija saprotams, kurš te vispār ir galvenais atbildīgais par visu. Ciema mērs arī grozījās apkārt, bet nešķita, ka viņam par šo pasākumu liela teikšana. Tā kā divi no pusaudžiem negribēja tik ilgi nīkt un gaidīt koncertu, tad Sandrine un Lea devās mājup, atstājot mums vienu no pusaudžiem. Lai gan kad ieradāmies bija neliels skaits cilvēku, brīdī, kad visēnainākajā vietā tika salikti krēsli un es sāku spēlēt, bija jau sanācis manāms pulciņš cilvēku. Ooo, lai manam pastiprinātājam dabūtu elektrību, nācās ieslēgt ciemata ielu apgaismojumu!!! Koncerts pagāja jaukā atmosfērā, un viss skanēja gana labi, pat balss mani nepievīla. Tiesa, pāris reizes karstuma dēļ nācās skaņot kokli, bet ko padarīsi... Galvenais, ka cilvēkiem patika. 

Pēc tam devāmies pie Patricia, kur palikām līdz pat kādiem plkst. 22.30. Baudījām viņas dzīvokļa jauko atmosfēru, pļāpājām, smējāmies, vakariņojām, gulējām uz verandas un vērāmies putnos. 

Kādā brīdī Patricia piezvanīja viņas meita, kas patlaban bija ciemā, kur es pa dienu sniedzu koncertu un stāstīja, ka daudzi cilvēki bija teikuši labas atsauksmes par manu koncertu. Ooo, prieks dzirdēt!

Lieliska, lieliska diena... 
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon
Francija, St. Pierre d'Argencon

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru