No rīta sapratām, ka vakardienas sliktums nebija nekāda
saindēšanās ar ēdienu, bet gan vīruss, jo vācietei riktīgi slikti bija tikai
šonakt. Tā nu Laura ieteica viņai doties pie ārsta, un es biju kā šoferis. Pie
ārsta uzzinājām, ka tas nudien ir tas vīruss, kas tagad izplatījies epidēmijas
apjomos.
Atgriezusies atpakaļ turpināju šrubēt mūsu dzīvojamo
istabu/virtuvi, jo visi tie zirnekļu tīkli un netīrumu kārtas pāris dienās nav
uzveicami...
Vakarā uz īpašas uzpariktes tika ceptas pankūkas (pankūkas
mūsu izpratnē, bet franči kategoriski noliedz šo pankūku dēvēšanu par pankūkām,
jo tās redz esot „crepe”, pfff, parastas plānās pankūkas, tikai tajās tiek
ievīstas visādas ēdamlietas). Bet iekārta jauka – netiek lietota kaudze eļļas
un pankūkas nepiedeg.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru