Ārā plosījās tik pamatīgi viesuļi, ka nemaz
negribējās savu degunu bāzt laukā... Tā nu ieviesu kārtību istabā (ai, tik
briesmīgi apzināties, ka kopš marta vairs nebūšu viena savā istabā), bet pēc
tam pabeidzu lasīt amerikāņa aizlienēto žurnālu. Pat Narek ieraugot, ko lasu,
nobrīnījās un nošausminājās, ha, ha, ha. Es tikai nesaprotu kāpēc, jo žurnālā
bija daudzi ar pārgājieniem saistīti raksti, neba jau par šaujamieročiem es
lasītu... Šis gan bija tāds „īstu vīru” žurnāls, bet man vairākās vietās bija
jāsmejas, piemēram, vienā rakstā čalis sūdzējās par to, ka naktī smiltis jūras
krastā paliek pārāk aukstas un cietas, bet viņš gulēja teltī ar guļammaisu un
tūristu paklājiņu, kamēr es šito prieku esmu izbaudījusi bez telts un bez
guļammaisa; rakstā par pēc iespējas vieglāku somas sapakošanas metodi čalis
divu dienu pārgājienā līdzi ņem prīmusu, katlu, utt., nu vai tiešām tas ir
nepieciešams, bez tā taču var iztikt; tajā pašā divu dienu pārgājienā ņem līdzi
ūdens filtru, kamēr man nav iebildumu dzert no dabīgām ūdens tilpnēm tā pat
vien... Njā...
Šodien tiku pie vēl vienas lasāmvielas – Eric man
aizlienēja paša jau izlasītu grāmatu. Tagad man lasāmviela kādam laiciņam
pietiks...
Vakarā kopīgi taisījām suši. Ja iekšā netūca jēlu
zivi, tad nav nekādas vainas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru