Šorīt atpakaļ uz Beļģiju devās Tom, kura
brīvprātīgā darba projekta termiņš bija tikai uz diviem mēnešiem. Skumji? Nē!
Priecīgi? Jā!
No rīta Lea piedāvāja doties uz Die pilsētu, jo viņai gribējās izbraukt kaut kur mazlietiņ ārpus mūsu ciema. Šajā pilsētā es jau esmu bijusi, bet tā kā vakarā bija paredzēti folkdanči, tad piekritu doties. Beigu galā neviens no pārējiem mums nepievienojās (kurš gribēja tikai uz pilsētu, bet negribēja uz dančiem; kurš gribēja tikai uz dančiem, bet negribēja kādas 5 stundas līdz tiem nīkt pilsētā; kurš bija pārāk saguris un gribēja atpūsties uz vietas). Ai, ceļš uz Die ir tik ļoti, ļoti skaists - vieni vienīgi līkumi un milzīgi klinšu masīvi...
Nokļuvušas Die secinājām, ka laikapstākļi nav diez ko jauki - viss pelēks, apmācies, mazlietiņ krita slapjš sniegs, bet neko - devāmies iekarot pilsētu. Iekarojumus sākām ar tūrisma centra apmeklēšanu, bet neko diži vērtīgu neuzzinājām. Iepriekš biju Die, kad tur notika tirgus un visapkārt mudžēt mudžēja cilvēki, šodien pilsēta šķita izmirusi.
 |
| Francija, Die |
 |
| Francija, Die |
Kad apnika klīst pa pilsētas ielām, izlēmām izmest loku gar senu nocietinājuma mūri. Vēji gan tur zēģelēja pamatīgi, bet tā kā līdz dančiem vēl bija labs laiciņš jāgaida, tad kāpēc ne. Uzgājām vienas durvis, piegājām paķīķerēt, kas atrodas pagalmā, bet netīšām atklājām, ka vārti ir vaļā, tā nu iegājām iekšā. Iekšpuse gan izskatījās dīvaini - tā kā dzīvojamās mājas piebūvētas klāt mūrim... Domājām, ka tikai tas nav privātīpāšums, un.....dodoties prom uz zemes kā reize atradu zīmi "Privātīpašums". Ha, bet paši vainīgi, ka mētā šitādu zīmi pa zemi, nevis normāli piestiprina pie vārtiem...
 |
| Francija, Die |
 |
| Francija, Diea |
 |
| Francija, Die |
 |
| Francija, Die |
 |
| Francija, Die |
Tā kā līdz dančiem bija jāgaida vēl ilgs laiks, pilsētas interesantākā daļa bija iepazīta un ārā bija satumsis, turklāt gana vēss, tad izlēmām piemesties kādā omulīgā vietiņā. Atradām nelielu kafejnīcu, kas reizē bija kā bibliotēka un lietoto grāmatu veikals. Tā kā man līdzi termosā bija tēja, tad paņēmu uzkošanai ābolu kūku, un izvilku no somas savu termosu. No sākuma gan šķita dīvaini kafejnīcā sēdēt ar savu termosu, bet izskatījās, ka īpašniecei tas netraucē. Par lielu pārsteigumu te pat bija pāris grāmatas ne tikai angliski, bet pat krieviski (Dostojevskis)!!! Protams, diži liela izvēle nebija, tāpēc par 2 eur iegādājos grāmatu "Toma Sojera piedzīvojumi", ko lasīju kaut kad sen, sen atpakaļ bērnībā, bet izlēmu, kāpēc gan nepārlasīt oriģinālvalodā vēlreiz, jo sen jau viss grāmatā notiekošais aizmirsies. Ak, un kafejnīcā uz galdiem bija tulpes!!! Pavasaris ziemas vidū...
 |
| Francija, Die |
 |
| Francija, Die |
Pļāpājot, lasot grāmatas un dzerot tēju, laiks paskrēja gana ātri un tad jau bija jāčāpo uz dančiem. Bija plānots, ka uz dančiem ieradīsies arī Laura un Lisa, bet viņas atsūtīja ziņu, ka ceļš bija pārāk sniegots un neizbraucams (tas brīnumskaistais ceļš par kuru jūsmoju šī ieraksta sākumā), tāpēc nokļūšana šeit prasītu pārāk daudz laika un viņas tomēr neieradīsies. Mēs saņēmām ieteikumu pēc dančiem mājup braukt pa citu ceļu. Beigu galā Vaunieres ieradāmies tikai ap 2 naktī...
 |
| Francija, Die |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru