Atverot e-pastu kārtīgi izsmējos, jo Patricia bija
atrakstījusi, lai nākošreiz pie viņas dodamies ar lidojošo paklāju, tas
noteikti būšot drošāk nekā braukt ar mašīnu... Ha, ha, ha, ļoti iespējams...
Kā jau parasti no rītiem (kamēr ir kluss un mierīgs, un citi
negaida rindā uz internetu) sēdēju dīvānā un lietoju internetu, kad amerikānis
teica, ka dosies cept sev brokastīm pankūkas un prasīja, vai es arī gribēšu
kanēļa – ābola pankūkas. Vai tad tādam piedāvājumam var atteikt? Tā nu pēc
neilga laiciņa gardu muti tiesāju nost kanēļa-ābolu pankūkas ar kļavu sīrupu
piedevām, ņammm.....
Vēlāk Eric teica, ka vēlas doties pastaigā, lai sabildētu
ziemu, un piedāvāja man arī iet līdzi. Protams, piedāvā man tik kaut kur
izkustēties, es jau nāku! No sākuma bija doma doties virzienā, kur iepriekšējo
reizi kurinājām ugunskuru, bet tad amerikānim iešāvās prātā ideja: „Kā būtu ar
La Fontarasse?”. Uz ko es atbildēju: „Jā, kāpēc gan ne?”. Viņš pēc tam
nosmējās, ka cerējis uz manu atbildi: „Nē, nē, plānus mainīt nevar un jādodas,
kur sākotnēji ieplānots!”, bet beigu galā devāmies La Fontarasse virzienā. Mmm,
tik skaisti ledus veidojumi ik pa laikam vērojami, īpaši ūdenskrituma tuvumā!
Oho, pārgājiena laikā redzējām trīs žigli joņojošas ķirzakas!
Janvārī!!! Un ne jau kaut kādas nosalušas flegmas, bet nudien pavisam žiperīgas
ķirzakas!!!
 |
| Francija, Vaunieres - La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres - La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres - La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres - La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres - La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres - La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres - La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres - La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres - La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres - La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres - La Fontarasse |
 |
| Francija, Vaunieres |
Kad
atgriezāmies mājās, pārējie (Lea, Narek, Tom) bija ieplānojuši doties pie koka
būdas kurināt ugunskuru. Es gan no sākuma mazlietiņ atpūtos, sasildījos ar
kakao, aizgāju uz savu foto punktu, bet tad pievienojos pārējiem. No brokastu
pankūkām bija palikusi pāri mīkla, tā nu cepām pankūkas uz ugunskura, ņamm...
Vēl līdz šim nebiju ēdusi ugunskurā ceptas pankūkas... Vakara gaitā mani
pierunāja no mājas atnest kokli un ģitāru un kaut ko uzspēlēt. Es gan no sākuma
spirinājos pretī, jo domāju, ka stīgas aukstumā ātri atskaņosies, bet nemaz tik
traki nebija. Ak, tik ideāls vakars – sēdi dīvānā pie ugunskura ietuntulējies
segā, fonā urdz neliela upīte, strinkšķini kokli un veries zvaigznēs.... Ak...
Vispār lieliska diena – pankūkas, pārgājiens, ugunskurs... Vairāk šādu
svētdienu!
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
„Stopping By The Woods On A Snowy Evening” by Robert Frost
My little horse must think it queer
To stop without a farmhouse near
Between the woods and frozen lake
The darkest evening of the year.
He gives his harness bells a shake
To ask if there is some mistake.
The only other sound's the sweep
Of easy wind and downy flake.
The woods are lovely, dark, and deep,
But I have promises to keep,
And miles to go before I sleep,
And miles to go before I sleep.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru