Kā laiks
lido – jau janvāra pēdējā diena...
Šodien
debesis bija gana skaidras, bet ne tik skaidras, lai dotos kur kalnos, turklāt
sniegs kādam garākam pārgājienam pārāk dziļš. Tā nu izlēmu doties uz savu foto
punktu un tad skatīties, kur mani tālāk iedvesmas vēji aizpūtīs. Oho, sniegs
izrādījās dziļāks nekā biju domājusi (pāri ceļiem), tāpēc, aizbrienot līdz foto
punktam, jau biju manāmi nogurusi. Izlēmu, ka varētu vienkārši palasīt grāmatu,
un sāku lūkoties pēc kāda piemērota koka. Koka? Jā, jā! Uz zemes sniegā taču
nesēdēšu, bet atpakaļ uz māju doties vēl arī negribējās, jo laiks bija pārāk
jauks – relatīvi silts un bez vēja. Mežā meklēt piemērotu koku nebija vērts, jo
koku zari pilni ar sniegu, tādejādi aizsedzot jau tā niecīgo saules gaismu.
Piemērotu koku ieraudzīju pļavas malā. Aizgāju, aplūkoju un atzinu par manam
nolūkam derīgu. Tā nu ierāpos kokā un, dzerot tēju un lasot „Life of Pi”,
pavadīju apmēram divas stundas, līdz brīdim, kad savilkās vēju un sniegu sološi
mākoņi un sāka palikt vēss
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
 |
| Francija, Vaunieres |
.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru