Kā ierasts gribēju celties plkst. 6.30, bet atliku
modinātāju un izdomāju, ka pagulēšu vēl kādas 10 minūtes (galu galā –
svētdiena!), bet šīs 10 minūtes izvērtās pat četrām stundām. Ak, cik netipiski
man.
Caurmērā visu dienu pavadīju spēlējot kokli un gatavojot
(beidzot!!) programmu piektdienas koncertam.
Vakarā no savām brīvdienām Parīzē un Beļģijā atgriezās mana
istabasbiedrene (tā kā viņas projekts drīz beigsies, tad viņai brīvprātīgo
treniņš nepienācās un viņa izlēma iztērēt savas atlikušās brīvdienas). Vēlāk
istabiņā ieradās arī amerikānis, kurš diezgan izbrīnīts man jautāja, kur tad
īsti es guļu. Nekādi negribēja noticēt, ka tik tiešām uz grīdas. Ha, ha, es viņam būšu radījusi diezgan dīvainu
iespaidu par latviešiem, lai gan visu laiku cenšos ieskaidrot, ka esmu tāda
vienīgā dīvainā. Tad viņš izdīca, lai nospēlēju kaut ko uz kokles. Mana
istabasbiedrene smējās, ka esmu tikusi pie absolūta fana, uz ko viņš teica:
„Nē, tikai 99,9%”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru