Šodien atkal devāmies kārtīgās mākslas medībās. Tā kā pirms mazliet vairāk kā gada Musee du Louvre jau biju apmeklējusi un tur no 20. gadsimta glezniecības (mana mīļākā glezniecības perioda) nav ne miņas, tad īpaši atgriezties vēlreiz prāts nenesās. Tāpēc iebīdīju Musee du Louvre Mārtiņu (lai uzmet aci slavenajai Ļizai no kaimiņu trepēm), bet pati devos uz netālu esošo Musee des Arts Decoratifs, kur vēlējos aplūkot lietišķās mākslas, grafiskā dizaina un modes kolekcijas.
 |
| Paris. Musee du Louvre |
Musee des Arts Decoratifs atrodas tajā pašā ēku masīvā, kur Musee du Louvre, bet ja Musee du Louvre gāž riņķī tūristu pūļi, tad Musee des Arts Decoratifs biju viena no retajiem apmeklētājiem (brīžiem pat ekspozīciju uzraugi sekoja man personīgi, pēēē), lai gan muzejs vismaz personīgi man šķita simtkārt interesantāk par Musee du Louvre. Tā jau ir, ka tūristu pūļi nesas uz Musee du Louvre ieraudzīt slavenus vārdus un slavenus darbus, pazīmēties, ka stāvējuši blakus Ļizai, tāpēc šim muzejam lielu vērību nepievērš, lai gan te vērojama visa lietišķās mākslas vēsture no seniem laikiem un greznām valdnieku lietiņām līdz pat mūsdienu slavenāko dizaineru darinājumiem. Šo muzeju aplūkot vēlējos galvenokārt tikai viena iemesla dēļ - modes kolekcijas dēļ. Kad biju izstaigājusi šķietami visu muzeju, beidzot paņēmu muzeja plānu, lai saprastu, ko esmu palaidusi garām un kur tad īsti atrodama modes kolekcija (man bija radušās nelāgas aizdomas, ka tā ir aizklapēta ciet uz pārs mēnešiem, cik nu varēju noprast no franciskā uzraksta). Stāvēju trepēs un pētīju plānu, līdz viens garāmejošs muzeja darbinieks piedāvāja savu palīdzību. Franciski, protams. Bet par spīti valodām, noskaidroju, ka jā, diemžēl modes kolekcija abos stāvos patlaban nav aplūkojama. Žēl. Sasodīti žēl. Bet nu nekas, izbaudīju lietišķās mākslas un dizaina pilnu, bet klusu un mierīgu muzeju. Redzēju daudz interesantu trauku, mēbeļu, rotaslietu, mazliet grafisko dizianu, jūgendstilu, art-deco un citas labas lietas. Ejot cauri visai šai lietišķās mākslas vēsturei nonācu pie visai skumja secinājuma, ka ja visiem iepriekšējiem gadsimtiem vai pagājušā gadsimta desmitgadēm ir kādas savas tipiskās iezīmes, tad mūsdienās vairs nekas jauns netiek radīts, tikai kopēts, atkārtots un labākajā gadījumā mazliet pārveidots viss jau iepriekš bijušais. Nekā jauna. Pēc pārdesmit gadiem mākslas zinātnieki varēs teikt, ka 21. gadsimta pirmā puse bija totāls mākslas un dizaina pagrimums, kas neieviesa neko jaunu. Bēdīgi...
 |
| Paris. Musee des Arts Decoratifs |
 |
| Paris. Musee des Arts Decoratifs |
 |
| Paris. Musee des Arts Decoratifs |
 |
| Paris. Musee des Arts Decoratifs |
 |
| Paris. Musee des Arts Decoratifs |
 |
| Paris. Musee des Arts Decoratifs |
 |
| Paris. Musee des Arts Decoratifs |
Tā kā Musee des Arts Decoratifs "pateicoties" neesošajai modes sadaļai izstaigāju ātrāk nekā biju plānojusi, tad neatlika nekas cits, kā doties uz Musee du Louvre un pievienoties Mārtiņam. Kopīgi nonācām pie secinājuma, ka labākā Musee du Louvre sadaļa ir islāma māksla - visas tās lieliskās krāsu kombinācijas, raksti, flīzes, mozaīkas, mmm..... Bet arī seno pirmkultūru mākslai nav nekādas vainas. Staigājot pa Musee du Louvre sapratu, ka nu gan man mākslas krietnam laiciņam būs gana - it kā jau apjēdz, ka viss, kas ir tavā priekšā ir tik ļoti skaists, bet pēc tik daudzām mākslas ielokā pavadītām dienām smadzenes vairs nespēj to visu uztvert. Kas par daudz, tas par skādi... He, he, man pat šķiet, ka beigu galā no visas šīs mākslas (un, protams, cilvēku radītās kņadas un trokšņa) pārbagātības es biju vairāk nogurusi nekā Mārtiņš... Ak, un arī Musee du Louvre, skatoties uz seno tautu mākslas sasniegumiem un grandiozajām arhitektūras detaļām, nācās domāt par to, cik gan ļoti pagrimusi ir mūsdienu māksla. Pilnīga degradācija, salīdzinot ar aizgājušo laiku sasniegumiem.
 |
| Paris. Musee du Louvre |
 |
| Paris. Musee du Louvre |
 |
| Paris. Musee du Louvre |
 |
| Paris. Musee du Louvre |
 |
| Paris. Musee du Louvre |
 |
| Paris. Musee du Louvre |
 |
| Paris. Musee du Louvre |
 |
| Paris. Musee du Louvre |
 |
| Paris. Musee du Louvre |
Ooo, kāds pārsteigums! Negaidot, ka šajā muzeja sadaļā varētu ieraudzīt ko pazīstamu, pēkšņi uzgāju sienas detaļu, kam mākslas skolas laikos biju taisījusi kopiju. Foršs atradums.
 |
| Paris. Musee du Louvre |
Pēc mākslas aplūkošanas ieturējām pikniku muzeja parkā, kur vairākas reizes ieraudzījām ko žurkveidīgu. <--- šis fakts pieminēts manam brālim par prieku, hi, hi, hiii.
 |
| Paris. Musee du Louvre |
Pēdējās dienās, lai taupītu laiku un spēkus, daudz lietojam metro. Tā nu bieži vien dzirdam dažādus ielu muzikantus (oi, laikam jau pareizāk jāsaka "metro muzikantus"), kas ar saviem instrumentiem pārvietojas no viena metro vagona uz otru. Dzirdēts gan kontrabass, gan akordeons, gan vijole, gan vairāki dziedātāji. Jauki, ja vien tie pēc muzicēšanas nenāk uzbāzīgi klāt ar lūgumu pēc naudas. Ak, un nez kāpēc tikai vakar izdomājām labu metro biļešu taupīšanas veidu - ar vienu biļeti izspraukties cauri ieejas automātam divatā, he, he, he...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru