svētdiena, 2014. gada 16. novembris

15. novembris

No rīta darbojāmies pie vakardienas dekorāciju un trauku kalnu likvidēšanas.

Vēlāk bija ieplānots doties uz Grenoble, lai veiktu nelielu pārgājienu kalnos ar nolūku meklēt karstumā neplaisājošus akmeņus (mūsu apkaimē tādu nav) indiāņu vigvama tipa pirts veidošanai un vēlāk klīst pa pilsētu atkarībā no katra interesēm, bet laikapstākļi bija tik briesmīgi slapji un lietaini, ka izlēmu palikt mājās. No mums tikai vāciete un armēnis devās uz vienu tuvāku pilsētu, lai apcirptu matus pie friziera, bet pārējie palikām mājās. Lielāko dienas daļu pavadīju zīmējot, tik patīkami šad un tad pakustināt roku arī šādā veidā.

Vakarā ar korejieti sapratām, ka šī ir pēdējā nedēļas nogale, ko pavadām kopā, jo nākošajā došos uz Parīzi, bet pēc manas atgriešanās Vaunieres, viņa dosies uz Koreju... Tā nu viņa ieminējās, ka mēs tā arī neesam izdarījušas vienu lietu, uz ko es uzreiz: „Ejam tagad!!!”. Viņa gan mazliet pašaubījās, vai tiešām tagad novembrī un tumsā būtu īstais laiks, bet beigu galā aizgājām un izdarījām. Kas tā par lietu? Pašā septembra sākumā (ka tikai ne pirmajā manas ierašanās dienas laikā) es biju izmetusi frāzi, ka visforšāk peldēties ir pa pliko, kas viņai likās sasodīti dīvaini un ko viņa nekad nebija darījusi. Tomēr pēc brītiņa viņa ieminējās, ka labprāt to izmēģinātu šejienes upē, bet tikai kopā ar mani, nevis viena pati. Toreiz upe bija nenormāli izkaltusi, tāpēc šo ideju neīstenojām. Tā nu vakar vakarā devāmies uz upi, kas pēc lietavām šalca kā pamatīgs ūdenskritums un bija ar kārtīgu straumi. Dziļums gan joprojām diez kāds nebija, bet nu vismaz iesēsties varēja. Darīts! No sākuma ūdens likās tīri pieņemams, bet pēc brītiņa kājām tas šķita ledusauksts (kā nekā – kalnu upe) un pēc izkāpšanas laukā kāju pirkstus lāga nevarēja just. Bet ātri vien asinsrite tos sasildīja, un pēc šīs nelielās peldes bija liels enerģijas pieplūdums. Ho, ho, ho, pelde novembra vidū un pat ne dienvidos... Kad atgriezāmies no peldes, puiši īsti nesaprata, kur tad mēs bijām un ko darījām, jo nespēja noticēt, ka tiešām būtu varējušas iekāpt upē, he, hēee...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru