Šodien izlēmām slinkot un Parīzes izpētē doties ar metro,
nevis kājām kā līdz šim. Lai cik jauki būtu čāpot ar kājām, tomēr metro ir savi
plusi: 1) tiek ietaupīts liels lērums laika (un laiks ir oi, cik dārga štelle);
2) tiek ietaupīti spēki, kas pēcāk noder
apskates vietu aplūkošanai...; 3) ērti un viegli var pieveikt lielus attālumus.
 |
| Paris |
 |
| Paris |
 |
| Paris |
 |
| Paris |
 |
| Paris |
 |
| Paris |
 |
| Paris |
 |
| Paris |
Mūsu pirmais pieturas punkts bija mākslas muzejs, kurā
atrodama Eiropā lielākā Claude Monet darbu kolekcija (bet arī citu autoru pilnīgi
citādāka stila darbi), turklāt arī pašreizējā izstāde veltīta impresionismam.
Hei, vai es teicu, ka pasaulē nu ir par vienu Claude Monet fanu vairāk (ar šo
fanu es domāju Mārtiņu)? Īstenībā ļoti dīvaini, ka Monet ir īpaši slavens ar
savām ūdensrožu gleznām, jo tās tomēr nav viņa daiļrades lielākais spožums. Manā
izpratnē dūmakā tītās pilsētu un citas ainavas, kurās ir tik ļoti nemanāmas
toņu pārejas un neaprakstāms gaismas mirdzums, ir daudz augstāka meistarība par
ūdensrozēm... Diemžēl šajā muzejā fotografēt nedrīkstēja. Njā, lielos muzejos
man nav iebildumu pret šī noteikuma pārkāpšanu, bet salīdzinoši nelielos
muzejos kaut kā uz to nenesas prāts... Ak, pēc Monet darbu aplūkošanas pilnīgi
gribas lidot! Tajos ir tāds vieglums, miers, krāsu prieks un gaismas
mirdzums...
 |
| Paris. Musee Marmottan Monet |
Pēc muzeja aplūkošanas nespēju atturēties no kārdinājuma iegādāties labāko suvenīru no Parīzes, kādu vien sev varu iegādāties - grāmatu par Claude Monet...
Pēc šī nelielā, bet lieliskā muzeja, tālāk devāmies uz vēl
vienu muzeju, kurā apkopoti dažādu preču viltojumi. Biju gaidījusi, ka šis
muzejs būs maķenīt interesantāks, bet nekas.
 |
| Paris. Musee de la Contrefacon |
 |
| Paris. Musee de la Contrefacon |
Ha, ha, nopietni?? Chanel ražo gumijas cimdus? Tas vien jau
ir dīvaini, bet kāpēc lai kāds tiem vēl taisītu arī viltojumus? Ak, trakā
pasaule...
 |
| Paris. Musee de la Contrefacon |
Pēc abiem muzejiem cauri visnotaļ skaistam rajonam devāmies uz Arc de Triomphe (he, he, Mārtiņš beidzot ieraudzīja kaut ko no "klasiskās Parīzes"...). Kad iepriekšējo reizi biju Parīzē, tad tikai ar auto izmetām loku ap arku, bet šoreiz pēc neilgas riņķošanas pa tuvējo kvartālu atradām pazemes eju uz arku un tikām pie bezmaksas biļetēm (redz, cik labi ceļot jaunībā), lai pa trepītēm varētu uzrāpties uz arkas jumta.
 |
| Paris. Arc de Triomphe |
 |
| Paris. Skats no Arc de Triomphe |
 |
| Paris. Skats no Arc de Triomphe |
 |
| Paris. Skats no Arc de Triomphe |
Ho, ho, ho, ho, tas tik ir skats! Mašīnas satiksmes aplī ap arku pārvietojas totālākajā haosā... Jau iepriekšējā reizē Parīzē to varējām izjust uz savas ādas, bet skatā no augšas tas izskatās tiešām diezgan iespaidīgi... Nekādas kārtības - katrs brauc, kur un kā grib, ik pa laikam uztaurējot.
 |
| Paris. Skats no Arc de Triomphe - gandrīz Indija |
Nokāpjot lejā no skatu laukuma, atklājām, ka notiek kaut kāda svinīga ziedu nolikšanas ceremonija arkas pakājē. Diemžēl tā arī netikām gudri, kam par godu...
 |
| Paris. Arc de Triomphe |
Bet pēc visas šīs iespaidiem gana bagātās dienas (visu paguvām tikai un vienīgi pateicoties metro), sekoja vislabākais - franču folkdanči dzīvās mūzikas pavadījumā uz viena kanālmalā pietauvota kuģīša. Dancojot laiva pat mazlietiņ šūpojās. Juhuhuhuūū!!!
 |
| Paris. Folkdanči uz "La Demoiselle" klāja |
 |
| Paris. Folkdanči uz "La Demoiselle" klāja |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru