21. novembris

Pirms pāris dienām saņēmām piedāvājumu doties palīgā kā brīvprātīgajiem uz tuvējo ciematu. Tā nu no rīta es, Lisa, Chanok un viens franču pusaudzis ar savām sociālajām darbiniecēm, kas joprojām bija šeit, devāmies uz Lus la Jarjette, lai palīdzētu pārvietot slēpošanas inventāru no kalnu slēpošanas namiņa uz distanču slēpošanas nomas punktu un visu tur arī iekārtot. Apmaiņā pret to ziemā varēsim lētāk/bezmaksas (tad jau redzēs) iznomāt distanču slēpošanas inventāru. Tā nu staipījām inventāra kastes, kārtojām slēpes, nūjas un apavus pēc izmēriem un darījām vēl visādus sīkus darbiņus. Interesanti, ka šeit palīdzēt bija ieradušies apmēram tie paši vietējie iedzīvotāji, kas bija palīgā arī uz Lus la Croix Haute sēņu festivāla dekorēšanu. Visa šī procesa laikā tīri pieņemami noparkoju mašīnu veselas četras reizes bez jebkādiem bojājumiem, jēēē.

Lus la Jarjette

Lus la Jarjette

Lus la Jarjette

Lus la Jarjette

Lus la Jarjette

Vakarā devāmies uz Le Fai, kur notika sezonas slēgšanas ballīte (šis „ciemats” ir mūsu delegācijas otra mītnes vieta, kas ziemā ir slēgta neizbraucamā ceļa dēļ un kur aktivitātes notiek tikai astoņus mēnešus).  Ballīte gan turpināsies arī rītdien ar „kalnu mūzikas koncertu” (viņiem ir MILZĪGS skaļrunis, kas pavērsts virzienā uz kalniem; atskaņojot mūziku, kalni to atbalso, radot neparastu efektu), bet man jau no agra rīta jādodas ceļā uz Parīzi, tāpēc diemžēl nāksies palaist šo brīnumu garām un gaidīt nākošo vasaru.

Ballītes laikā cilvēki man jautāja, vai mans vilciens rīt no rīta kursē. Es biju neizpratnes pilna, kāpēc radies šāds jautājums, uz ko man atbildēja, ka vairākās dzelzceļa stacijās šajās dienās notiek streiki, kuru dēļ vilcieni nekursē, piemēram, ungāru brīvprātīgā vilciens rīt ir atcelts, un tagad viņš meklē citus variantus, kā tikt uz mājām. Drošības labad aizņēmos datoru, lai pārbaudītu abus savus vilcienus un..... SASODĪTS!!!!! Mans rīta vilciens no Lus la Croix Haute uz Grenoble arī streika dēļ ir ATCELTS. NOPIETNI??? Kas tā par valsti??? Kā tas tā var būt –„es šodien izdomāju streikot un man pie kājas, ka citiem cilvēkiem kaut kur ir jānokļūst...”?? Manā izpratnē demokrātija un brīvība ir tad, kad katrs var darīt, ko vien vēlas, ar nosacījumu, ka šādā veidā netraucē pārējiem. Bet šitādi streiki jau nu ir pilnīgākā anarhija un nerēķināšanās ar citiem cilvēkiem. Vai es pie kā vainīga??? Amerikānis, ar kuru man bija sarunāts, ka plkst. 7.00 no rīta (ha, ha, vienīgā persona, kam arī patīk celties agri no rīta) viņš mani aizvedīs uz Lus la Croix Haute dzelzceļa staciju (apmēram stundas brauciena attālumā no Le Fai), pēc tam dosies uz Vaunieres, kur pēcpusdienā paņems Narek, Sandrine un abus franču pusaudžus, lai dotos atpakaļ uz Le Fai „kalnu koncertu” un ballītes otro daļu, teica, ka Amerikā arī šitādas lietas nav iedomājamas, jo ja kāds sāktu streikot, vienkārši tiktu atlaists no darba. Uhh, bet kaut kāds risinājums jāatrod. Izmēģināju meklēt „blablacar” (Francijā populāra lapa, kurā cilvēki norāda savu brauciena maršrutu, laikus un par zināmu samaksu interesenti var pievienoties konkrētajā maršrutā), bet neviens tik agri man nepieciešamajā virzienā nebrauca. Viena francūziete piedāvāja doties ar to pašu vilcienu no Veynes uz Grenoble, ar kuru dosies ungāru brīvprātīgais, bet šis variants man galīgi nederēja, jo tad es nepaspētu uz savu Grenoble – Paris vilcienu. Viņa teica, ka es no Grenoble uz Paris varētu braukt ar vēlāku vilcienu un vienkārši mēģināt ieskaidrot, ka streiku dēļ mans rīta vilciens bija atcelts, tāpēc es nevarēju paspēt uz nākošo vilcienu. Viss jau būtu labi, bet vilciens uz Paris ir ar numurētām vietām, turklāt es nerunāju franciski. Ja es iekāptu nevis savā, bet nākošajā vilcienā, man taču nebūtu kur sēdēt, bet stāvvietas vilcienā neeksistē. Tātad arī šis variants atkrīt. Braukt uz Grenoble ar mašīnu? Sasodīti tālu. Mūsu organizācijai nav iebildumu, ja tiekam bez maksas aizvesti/savākti tuvējā Lus la Croix Haute stacijā, ja dodamies kolektīvos braucienos pie franču valodas skolotājas, bet... apmēram 80 km turp un tik pat daudz kilometru atpakaļ viņi nesponsorētu. Bet tā kā cena šādiem braucieniem ir 0,35 Eur/km, tad nu ceļš turp un atpakaļ (jo šoferim jānokļūst uz mūsu ciemu atpakaļ), būtu krietni par dārgu. Īstenībā, esmu 90 % pārliecināta, ka es šo variantu vēsā mierā būtu varējusi ar amerikāni pa kluso sarunāt tā, lai mūsu pastāvīgie darbinieki par to neko neuzzina, bet tā ka par šo manu vilcienu ķibeli zināja visi ballītē esošie cilvēki, tad to nebūtu tik viegli nomaskēt. Īpaši jau tāpēc, ka to zināja arī vāciete, kurai ļoti patīk pieturēties pie noteikumiem. Es pat neiedomājos par to, ka būtu par ceļu jāmaksā un tas bija mans pirmais jautājums, vai amerikānis būtu ar mieru no rīta braukt tik tālu un izbraukt stipri agrāk, uz ko viņš atbildēja apstiprinoši, bet tā kā vēlāk vāciete sāka teikt, ka tas man būs sasodīti dārgi, tad es sapratu, ka šis variants arī atkrīt, jo nebūs iespējams šo braucienu atstāt nevienam nezināmu. Ak, cik tas ir briesmīgi, ka cilvēki dažkārt tik sīkumaini pieturas pie noteikumiem. Nu ko, ja vēlāks vilciens atkrīt, „blablacar” atkrīt, mūsu mašīna atkrīt, citi sabiedriskā transporta veidi neeksistē, kas atliek? Stopēšana... Ak, un es agrāk domāju, ka lai gan stopēšana varētu būt interesanta padarīšana, tomēr vienatnē nu gan to nekad nedarīšu, īpaši jau nezinot valsts valodu. Bet... jā, „nekad nesaki nekad”... Ko darīt, ja citu variantu nav?? Tā nu sarunāju ar amerikāni izbraukt stundu agrāk plkst. 6.00, lai man būtu laika rezerve stopēšanai, kas ir veiksmes padarīšana, īpaši jau ņemot vērā to, ka ceļš nav īpaši pilns ar mašīnām, kur nu vēl agrā sestdienas rītā. Bet vismaz labi, ka uzzināju par šo streiku vakarā, nevis tikai no rīta dzelzceļa stacijā, jo tad nez vai paspētu ar autostopiem nokļūt Grenoble stacijā uz nākošo vilcienu.