Neviens no mums nav baigais Pablo Picasso fans, bet tā kā viņa muzejā līdz 25 gadu vecumam ieeja bez maksas - kāpēc gan to neizmantot? Šeit gan pirmo reizi saskārāmies ar stāvēšanu rindā... Bet katrā ziņā ar vasarā piedzīvotajām Parīzes muzeju rindām, šitā rinda bija tīrais sīkums (nu "tikai" 40 minūtes). Muzejā atklājās, cik daudzveidīgus virzienus mākslā Pikaso ir izmēģinājis, un ka viņš mācējis ne tikai kubistiski ķēpāties, bet arī "normāli" gleznot.
 |
| Paris. Musee Picasso Paris |
 |
| Paris. Musee Picasso Paris - Pablo Picasso glezna "The Barefoot girl" |
Interesanti - Picasso cilvēka figūru gleznā "Man with a pipe" novienkāršoja līdz ģeometrisku figūru salikumam, bet muzejā viens vīrietis sēdēja un zīmēja skatoties uz šo Picasso darbu, taču.....vadoties pēc šīs ģeometriskās kompozīcijas, savā skiču bloknotā viņš zīmēja normālu cilvēka veidolu...
 |
| Paris. Musee Picasso Paris |
 |
| Paris. Musee Picasso Paris - Pablo Picasso glezna "Man with a pipe" |
 |
| Paris. Musee Picasso Paris - Pablo Picasso glezna "Landscape with figures" |
 |
| Paris. Musee Picasso Paris - Pabli Picasso glezna "Paulo as a Harlequin" |
 |
| Paris. Musee Picasso Paris - Pablo Picasso glezna "Large still life with a pedestal table" |
 |
| Paris. Musee Picasso Paris - Pablo Picasso glezna "Portrait of Dora Maar" |
 |
| Paris. Musee Picasso Paris |
Pēc muzeja nesteidzīgi izbaudījām apkārt esošo kvartālu ar salīdzinoši mierīgajām un šaurajām ieliņām.
 |
| Paris |
Lēnā garā aizčāpojām līdz Notre Dame de Paris, kur mani sagaidīja šoks - Ziemassvētku eglīte katedrāles galvenā ieejas portāla priekšā. Novembrī??? Nu labi, labi, bet kāpēc to eglīti nevar uzstellēt laukuma otrā galā? Kāpēc jāaizsedz viens no Parīzes galvenajiem apskates objektiem? Nesaprou, nesaprotu... Gribējām uzkāpt tornī, bet diemžēl pirms pāris minūtēm rindā tika uzņemti šīs dienas pēdējie cilvēki (pulkstens vēl nebija pat pieci...)... Tas īstenībā ir diezgan traki - visi muzeji caurmērā tiek slēgti plkst. 18.00, bet rudenī šajā laikā saule sen jau ir norietējusi, tā ka uz ielām praktiski nav ko darīt. Kur lai paliek nabaga tūrists??? Protams, var jau tāpat staigāt pa ielām, bet tumsā viss nav tik labi aplūkojams kā gaismā, par fotografēšanu nemaz nerunājot... Manuprāt, būtu loģiski, ja tumšajos gada periodos muzeji strādātu ilgāk, lai dienas gaismā cilvēki var baudīt pilsētu, bet iestājoties tumsai klīst pa muzejiem.
 |
| Paris. Notre Dame de Paris |
 |
| Paris. Notre Dame de Paris |
Jau Ziemassvētku eglīte pie Notre Dame de Paris man sagādāja nelielu šoku (bet tā vismaz bija glīta), taču tas bija tīrais sīkums salīdzinot ar bezgaumīgi rotāto eglīšu mežu Pantheon priekšā. Sajūta bija kā Krievijā nevis Eiropas kultūras, mākslas un modes galvaspilsētā. Kauns Parīzei.
 |
| Paris. Pantheon |
 |
| Paris. Pantheon |
 |
| Paris |
Jā, Ziemassvētki tuvojas ne tikai lielveikalos, ielu rotājumos, laukumu dekorācijās, bet arī eglīšu tirdzniecības sfērā - JAU tiek tirgotas Ziemassvētku eglītes...
 |
| Paris |
Dienu izlēmām noslēgt ar Tour Eiffel apmeklējumu. Kad šo torni pirmo reizi redzēju vasarā, biju vīlusies un nespēju saprast, kāpēc gan šāda metāla konstrukcija iekarojusi tik milzīgu pasaules slavu. Jā, tiem laikiem tas bija inženiersasniegums, bet no arhitektūras un mākslas viedokļa pilsētas aianvā tāds metāla monstrs dienas gaismā izskatās ne pārāk labi (īpaši jau tuvplānā). Tomēr ieraugot zeltaini izgaismoto Tour Eiffel naksnīgajās debesīs, savas domas sāku mainīt, jo šādā veidā tas izskatās pat tīri jauki. Jā, jau iepriekš bijām izplānojoši, ka uz torni dosimies tieši tumsā, lai no augšas varētu redzēt ugunīs mirdzošo Parīzi. Jāteic, ka skats bija visai iespaidīgs. Protams, lai redzētu šo grandiozo skatu nācās stāvēt diezgan garā rindā, bet tas bija tā vērts. Tomēr skatoties uz šo pilsētas uguņu jūru, nepārtraukti domāju - "Jā, varens skats, bet tomēr.... kur ir kalni??? Tie ir simtkārt grandiozāki..."
 |
| Paris. Tour Eiffel |
 |
| Paris. Tour Eiffel |
 |
| Paris. Skats uz pilsētu no Tour Eiffel virsotnes |
 |
| Paris. Skats uz pilsētu no Tour Eiffel virsotnes |
 |
| Paris. Skats uz pilsētu no Tour Eiffel virsotnes |
Vakarā atgriežoties dzīvoklī saimnieks piedāvāja kopīgi iemalkot vīnu - "franču tradīcija pirms vakariņām". Saimnieks ir ļoti komunikabls, taču viņa tiešām sliktās angļu valdoas zināšanas mazliet iegrožo viņa komunikablitāti, bet kaut kā nebūt saprasties tomēr ir iespējams. Kā daudzi citi, arī viņš atzina, ka Parīzē dzīvot ir diezgan briesmīgi - cilvēks šausmīgi ātri nogurst no šīs mūždien steidzīgās pilsētas, un vienīgais glābiņš rodams ir laukos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru