Ja iepriekš internetu lietoju katru dienu, tad laikam ejot,
interneta nozīme arvien samazinās un samazinās... Es pat nebrīnītos, ka ja vien
man nebūtu vēlme publicēt blogu vai šad un tad veikt kādu ierakstu sociālajos
tīklos, tad visticamāk internetu vispār vairs nelietotu, kā vienīgo saziņas
līdzekli atstājot vēstules...
Mmm, šodien ar Lisa veidojām mozaīku uz grīdas. Krāsu pilns,
radošs un interesants darbiņš. Juhūūū!!!
 |
| Vaunieres |
 |
| Vaunieres |
Eh, atkal lietus un slapjš sniegs. Laikam ziema nāk.
Oo, pagalam negaidīts pasta sūtījums ar patriotisku
sveicienu. [Labrīt, Zanda, labu apetīti!] Ja ne šī vēstule, tad laikam palaistu
garām, ka rīt ir 18. novembris, jo šeit dzīvojot datumiem lielas vērtības nav,
tik vien kā blogam saglabāt pareizu dienu numerāciju un tas arī viss.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru