23. novembris

Rīts iesākās ar kopīgām brokastīm ar dzīvokļa saimniekiem, kas uzdeva jautājumu: „Vai Latvijā valsts valoda ir krievu?” Daaaaaaaahhhhhh..... Man jau sāk apnikt vienmēr un visiem skaidrot, ka Latvijā ir sava valoda un ka mēs sen jau kā neesam daļa no Krievijas... Eh...

Dienas plāns – ar kājām (apmēram 2 stundu gājiens) doties uz Musee de l’Orangerie un Musee d’Orsay. Dzīvojam klusā un mierīgā rajonā kanāla tuvumā, tāpēc gaiss daļu ceļa bija salīdzinoši svaigs un atmosfēra mierīga, bez lielpilsētām raksturīgā stresa. 

Paris

Paris

Paris

Paris

Paris

Paris

Paris

Paris. Oo, legāla ielu māksla...

Paris

Galvenais iemesls, kāpēc gribēju apmeklēt Musee de l’Orangerie – Claude Monet ūdensrožu gleznas. Protams, redzēt tik garus un izliektus impresionisma pielietus audeklus bija gana iespaidīgi, bet jāteic, ka biju mazliet (bet tikai pavisam mazliet) vīlusies, jo redzētais pilnībā neattaisnoja manas gaidas (mācība: nekad neko negaidīt). Bija dīvaini un interesanti stāvēt pret absolūti baltu, izliektu sienu, uz kuras visā platumā vērojamas ūdensrozes, diezgan spēcīgs optiskais efekts izliektās sienas dēļ. Tomēr tās Monet gleznas, kuru dēļ viņš ir mans mīļākais mākslinieks, vēlāk varēju baudīt Musee d’Orsay. Ūdensrožu gleznās nebija tik ļoti izteiktas nemanāmās toņu pārejas un gaismas ņirboņas efekts, kā tas ir citās Monet gleznās, bet vienalga šīs gleznas bija bezgala skaistas...Musee de l’Orangerie bija varen jauks, un tur bija baudāmi ne vien Claude Monet garadarbi, bet arī citu slavenu mākslinieku (Mattise, Picasso, u.c.) veikums.Super!

Paris. Musee de l’Orangerie - Claude Monet gleznas

Paris. Musee de l’Orangerie

Kad vēlāk devāmies uz Musee d’Orsay, nācās secināt, ka divi mākslas muzeji vienai dienai tomēr ir maķenīt par daudz. Par spīti nogurumam, nonākot impresionistu stāvā, atžirgām un bijām gatavi mākslas baudījumam. Ak, šīs gleznas varētu skatīt un skatīt bezgalīgi... 

Paris. Musee d'Orsay

Paris. Musee d'Orsay

Paris. Musee d'Orsay

Paris. Musee d'Orsay - Claude Monet glezna

Paris. Musee d'Orsay - Vincent van Gogh glezna

Paris. Musee d'Orsay - "divi vienā" - gan kopbilde pašiem, gan bilde ar skapi

Paris. Musee d'Orsay

Diemžēl abos muzejos aizliegts fotografēt, bet tā jau nebūtu Solveiga, ja pa kluso nemēģinātu kādu kadru dabūt... Protams, tiku arī pie viena aizrādījuma, bet pat tas mani neapturēja, jo... iemūžināt Mr. Bīna filmas dēļ slaveno Vistlera māti man taču noteikti vajadzēja! 

Paris. Musee d'Orsay

Kad ieraudzīju šo gleznu, uzreiz atausa prātā iepriekšējā Parīzes apmeklējuma laikā redzētais Musee de Montmartre, kura pagalmā bija koks ar šūpolēm un aprakstu, ka šis ainavas kadrējums redzams vienā Pierre Auguste Renoir gleznā. Pieliecos pie gleznas apraksta, lai pārbaudītu, vai šī nudien varētu būt tā glezna - un jā! Tik dīvaini zināt, ka esmu dzīvē redzējusi gleznā attēloto vietu...

Paris. Musee d'Orsay - Pierre Auguste Renoir glezna

Šodienas laikā sastādīju savu gleznotāju TOP 3 - 1) Claude Monet; 2) Pierre Auguste Renoir; 3) Vincent van Gogh.

Ha, hā, tik jauki sēdēt Seine krastā un piknikot ar Latvijas labumiem...

Paris

Paris

Interesanti – Parīzē pavadījām veselu dienu, bet neiztērējām ne centa – ieeja muzejos bija bez maksas, ēdiens bija pašiem līdzi, bet sabiedrisko transportu nelietojām. Protams, pēdējā punkta dēļ vakarā bijām bezgala pārguruši – kā nekā uz kājām tika pavadītas teju 10 stundas tikai ar diviem maziem pikniku pārtraukumiem, bet šis ir vislabākais veids, kā iepazīt pilsētu – pārvietoties ar kājām. Jāteic, ka mani pārsteidza arī šodienas necerēti labie laikapstākļi – tik silts, ka varēju staigāt žaketē bez mēteļa. Kad ar Mārtiņu sarunājām šo ceļojumu, es biju iedomājusies, ka novembra beigās man būs jātuntulējās biezā mēteli, cepurē, cimdos...

Vakarā sapratu, ka pat viena diena pilsētā beidz mani nost. Lai gan Parīze rudenī ir daudz patīkamāka un mierīgāka nekā tūristu piebāztajā vasarā, tomēr pilsēta ir un paliek pilsēta – visi trokšņi, gaismas, mašīnas...