2. novembris

No rīta bija tik patīkami pamosties līdz ar pirmajiem saules stariem... Guļot teltī šāda bauda iet secen. Pēc kārtīgas vārtīšanās guļammaisā, kur bija tik silti, ka negribējās līst ārā, devos vienatnē izbaudīt pilsētu. 

Cassis

Man tik ļoti patīk rīti, kad pilsēta tikai lēnā garā sāk mosties! Atkal ļāvos intuīcijai un uz centru devos pa citu ceļu nekā vakar, un labi ka tā, jo pamanīju, ka pilsētas vienā galā ir bāka, ko visticamāk ejot pa vakardienas ceļu, nemaz nebūtu pamanījusi. Pastaigājos pa pilsētiņu, pa molu aizčāpoju līdz bākai, atpakaļceļā nokāpu līdz liedagam un pielasīju pilnu somiņu ar oļiem, un tad jau atkal bija laiks diebt atpakaļ uz kempingu.

Cassis

Cassis

Cassis

Cassis

Cassis

Cassis

Cassis

Cassis. Hmm, interesanti - ozolzīle, bet galīgi ne ozola lapas...

Sēdāmies mašīnā, lai dotos uz Parc National des Calanques, kas bija fantastiski skaista vieta, tikai priekš manis pārāk civilizēta un pilna ar tūristiem. Ja aizvāktu prom visus cilvēkus, tad varētu teikt, ka tā ir paradīze zemes virsū – Vidusjūra un brīnumskaistas klintis. No sākuma izgājām lokveida taku, kas nodēvēta Ekziperī „Mazajam princim” par godu. Vienā punktā ir skats uz vietu, kur Ekziperī ir aizgājis bojā. Jāteic, ka varen skaista vieta, kur ņemt galu... 

Parc National des Calanques

Parc National des Calanques

Parc National des Calanques. Skats uz vietu, kur gājis bojā Ekziperī

Parc National des Calanques. Mūsu brīvdienu izbrauciena komanda pilnā sastāvā

Parc National des Calanques

Pēc tam devāmies jau daudz nopietnākā kalnu pārgājienā, kur vietām klintis bija tik gludas un slidenas kā ledus. Ja agrāk es biju piemēroti apģērbusies pārgājieniem, bet bez atbilstošiem apaviem, tad šodien es biju ar kalnu apaviem, bet ar nepiemērotu apģērbu – mini svārkiem. He, he, šur un tur nebija tik viegli rāpties augšup ar īsiem svārkiem mugurā, bet nu kopumā jau nebija tik traki. Tikai skats ar pārgājienu apaviem, vilnas zeķēm un svārkiem noteikti bija visai dīvains. Vāciete man pat prasīja, vai tas ir latviešu vai tikai mans stils, hi, hi, hi... Pēc gara un mazlietiņ nogurdinoša pārgājiena, sasniedzām savu galamērķi – pludmali klinšu ielokā. Visa pludmale un arī krasta seklākais posms ūdenī bija nosēts ar akmeņiem. Bet ūdens, ŪDENS! Tik zili zaļu un kristāldzidru ūdeni vēl nekur nebiju redzējusi... Lai gan man parasti nepatīk peldēt pāri sava auguma līmenim, tomēr ļāvos zilā ūdens vilinājumam un peldēju daudz dziļāk, nekā jebkad to esmu darījusi. Laikam man parasti vienkārši nepatīk, ka neredzu dzelmi, bet te pat vislielākajā dziļumā perfekti redzama dzelme un tajā peldošās zivis. Turklāt pateicoties lielajam sāls daudzumam ūdenī, īpaši pat nebija jāsatraucas par kustēšanos, bezmaz vai tikai guli un baudi ūdeni, ik pa laikam vien pakustinot kādu roku vai kāju. Pat grūti noticēt, ka ūdens var būt tik dzidrs un tik koši zili zaļš... Pasaka! Ho, ho, ho, novembrī peldēties... Citi gan sūdzējās, ka ūdens ir auksts un ilgi tirinājās, līdz saņēmās iegremdēties, bet man ūdens likās tīri silts. Auksti bija tad, kad izrāpos ārā un mazmazītiņā dvielī krūmos centos noslaucīties un pārģērbties.

Parc National des Calanques

Parc National des Calanques

Parc National des Calanques. Pludmale

Parc National des Calanques. Pludmale

Parc National des Calanques

Parc National des Calanques. Pelde zili zaļajā ūdenī

Parc National des Calanques. No ūdens izkāpusi priecīga Solveiga savā ģeniālajā "pārgājienu tērpā"

Pēc peldes sekoja grūtākais posms – atpakaļ ceļš, no kura liela daļa bija jāveic augšup.

Parc National des Calanques

Parc National des Calanques

Parc National des Calanques

Kopumā varu teikt, ka šī bija lieliska nedēļas nogale. Un jā, dienvidi mani vilināt vilina – palmas, Vidusjūras arhitektūra (smilšu krāsas mājas ar dakstiņu jumtiem un koši krāsotiem logiem un durvīm), saule, krasi atšķirīgā daba, zili zaļie ūdeņi, klintis, jahtas, ... Perfekti!

Cik dīvaini, ka vienas valsts ietvaros, vienā dienā tu esi rudenī, bet nākošajā dienā jau esi atgriezies atpakaļ vasarā (lai gan arī dienvidos jau var manīt rudens tuvošanos – palmas tādas maķenīt apdzeltējušas, drēgni vakari, ...).