27. marts

Plkst. 8.25 no rīta.

Es: „Labrīt! Vai es varu birojā izprintēt pāris lapas?”

Laura: „Jā, protams, bet... tagad un tūlīt??”

Es: „Jā... es šo pēcpusdien dodos uz Geneva.”

Laura: „Ko???”

Es: „Nu jā, tā man tāda spontānā ideja. Nesatraucies, svētdien vakarā es būšu atpakaļ!”

Ha, ha, labs rīta sākums, ne?

Vakar konstatēju, ka šonedēļ Vaunieres esmu vienīgā ne-franču persona. Viss notiek tikai un vienīgi franciski, turklāt katru dienu ierodas jauni un jauni cilvēki, lai piedalītos nedēļas nogales lielajā sapulcē. Tas nozīmē to, ka brīvdienās šeit mudžēs cilvēki, miera nebūs pat mūsu mājā (jo viņi nāk brokastot un lietot mūsu jau tā limitēto internetu), vienvārdsakot – gaidāma īsta trako māja. Nedēļas sākumā man radās doma sestdien no rīta paņemt telti un doties uz Quigouret, bet diemžēl laiks palika īsti ziemīgs un tas nozīmētu salšanu. Tā nu šorīt man prātā ienāca pavisam spontāna doma kaut kur aizlaisties ar vilcienu. 15 minūšu laikā biļetes jau bija nopirktas.

Kad vēlāk cilvēki brīnījās, kāpēc tieši Geneva, man pat lāga nebija ko atbildēt. Jā, nudien, kāpēc Geneva? Uz lielām pilsētām vieglāk atrast vilcienus, netērējot meklēšanai daudz laika (man nudien vairāk laika par 15 minūtēm nebija, jo šī ideja iešāvās prātā pārāk vēlu un interneta lietošanas laiks gāja uz beigām); lielā pilsētā būs vieglāk atrast naktsmājas; vilciena biļete uz Geneva bija pat lētāka, nekā, piemēram, Francijas ietvaros uz Bordeaux; galu galā – kāpēc gan ne, jo nekad neesmu bijusi Šveicē. Cerams, ka man patiks. Tā nu nopirku vilciena biļetes uz pilsētu, par kuru praktiski neko nezinu. Bet kāpēc ne? Paguvu sameklēt potenciālu hosteli un pierakstīt tā adresi, tas arī viss.

Tā kā šodien bija mana virtuves diena, bet uz vilcienu jādodas pusdienu laikā (paldies Lea, kas mani aizveda ar mašīnu uz staciju), tad pa vidu ēst taisīšanai paņēmu 15 minūšu pauzi, lai sakrāmētu somu. Kopumā varu teikt, ka šis bija ātrāk pieņemtais lēmums kādam ceļojumam un ātrāk sapakotā soma. Piedzīvojumi sauc!

Ai, man tā patīk kaut kur doties ar vilcienu – var vērot apkārtni, lasīt grāmatu un vienkārši baudīt mieru un, protams, ceļojuma sajūtu.

Kaut kur pa ceļam

Izkāpusi no vilciena ātri vien atradu nolūkoto hosteli (kamēr Grenoble bija brīvs laiks starp vilcieniem, centos atrast kādu cilvēku CS, bet diemžēl nesaņēmu nevienu pozitīvu atbildi) un iekārtojos sešvietīgā istabiņā. No sākuma biju vienīgā, bet pēc brīža pievienojās viena šveiciešu meitene. Žēl, ka internets pieejams tikai publiskajā zonā, bet ne istabiņās. Viņiem vietām dīvaini elektrības kontakti (piemēram, interneta lietošanas zonā), kad gribēju dabūt adapteri, man prasīja 10 franku iemaksu. Ha, ha, it kā man būtu kaut viens franks kabatā! Nu nekas, iztikšu ar istabiņā esošo normālo kontaktu.

Sēžot lejas stāvā un lietojot internetu biju amerikāņu ielenkumā. Jāteic, ka pēc franču valodas ielokā pavadītas nedēļas, bija varen patīkami dzirdēt angļu valodu.

Šveice, Geneva, "Geneva Hostel"