4. marts

Eh, rīts tāds galīgi apmācies un līņājošs... Eric teica, ka nemaz neatceras, ka viņa dzimšanas dienā kādreiz būtu bijis labs laiks.

Ha, ha, ha, uzjautrinoši, ka draugi pēc mana ieraksta facebook.com, ka esmu kur aizbēgusi braucot vilcienā bez maksas, iešmaukusi viesnīcā un visam klāt bilde ar mugursomām un ģitāru, izrādīja satraukumu, prasot, kur es esmu, ko daru un cik legāli tas ir... Paldies par interesi, bet satraukumam nebija pamata! Man, protams, patīk piedzīvojumi, bet ne jau kas tāds, par ko būtu vērts satraukties!

Smieklīgi jau rakstīt, ka divi dumpinieki aizbēga no ciema, lai... dienu veltītu muzeju apskatei, bet tā nudien bija!

Francija, Grenoble

Bijām vieni no pirmajiem, kas mīņājās pie Musee de Grenoble durvīm, lai tiktu iekšā un dotos baudīt mākslu. Muzejs nudien plašs un apjomīgs, izejot cauri visai mākslas vēsturei, sākot no ēģiptiešu mūmijām un to sarkofāgiem, līdz pat mūsdienu darinājumiem, kur vārds „māksla” zaudē savu vērtību. Mākslas muzeji parasti uzdzen pārdomas, kas tad īsti ir māksla, bet kas nav. Kāpēc daži mākslinieki ar pāris svītrām kļūst pasaulslaveni, bet tajā pat laikā daži tiešām talantīgi mākslinieki nogrimst vēstures nebūtībā. Piemēram, ja salīdzinām Charles Bertier gleznu, kas ir fotogrāfiski perfekti izstrādāta un emocionāli uzrunājoša ar Pablo Picasso darbu. Kurš darbs ir mākslinieciski vērtīgāks? Man jau šķiet, ka Bertier darbs (šī glezna, starp citu, bija mans šī muzeja absolūts favorīts). Tomēr Picasso ir pasaulslavens mākslinieks, kamēr Bertier ir vien vietējais Grenoble gleznotājs... Kāpēc? Un modernā māksla, kur krāsas pleķus, aiz stikla aizbāztus atkritumus un vēl visādas nebūtiskas lietas var saukt par mākslu. Nu par to labāk nemaz nerunāsim. Nav vērts.Bet vispār es secināju arī to, ka esmu redzējusi tik daudz mākslas darbu, ka reti kas mani vairs pārsteidz. Šausmīgs secinājums.

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble - gaidīšana līdz muzeja atvēršanas brīdim

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble - Charles Bertier "La vallee du Veneon a Saint-Christophe en Oisans"

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble - Robert Delaunay "Hommage a Bleriot"

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble - Pablo Picasso "Figure"

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble - Henri Matisse "Vue sur la baie de Tanger"

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble - Henri Matisse "Interieur aux aubergines"

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble - Joan Miro "Personnage"

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble - Rene Magritte "Les epaves de l'ombre"

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble - modernās mākslas piebeigti

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble - Francois Morellet "Sphere - trames"

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble

Francija, Grenoble, Musee de Grenoble

Pēc tam, spītējot lietum, čāpojām uz Museum d’Histoire Naturelle jeb dabas muzeju. Šeit mums uzsmaidīja veiksme – bezmaksas ieeja! Nācās secināt, ka daba ir vislieliskākais mākslinieks. Kristāli, raksti un krāsu salikumi uz vabolēm, tauriņiem – lūk, tā ir MĀKSLA un DAILE. Kamēr amerikānis pētīja muzeju ar zinātnisku interesi, es –vairāk ar māksliniecisku.

Francija, Grenoble, Museum d'Histoire Naturelle

Francija, Grenoble, Museum d'Histoire Naturelle

Francija, Grenoble, Museum d'Histoire Naturelle - varen smaidīgs skelets

Francija, Grenoble, Museum d'Histoire Naturelle

Francija, Grenoble, Museum d'Histoire Naturelle

Francija, Grenoble, Museum d'Histoire Naturelle

Francija, Grenoble, Museum d'Histoire Naturelle

Kad izlīkumojot pa pilsētas ieliņām nonācām uz tilta un vērojām apkārtni, es domāju – jā, ir forši ik pa laikaim izrauties uz pilsētu, redzēt svešu cilvēku sejas, bet tajā pat laikā nebeidzamie civilizācijas trokšņi un viss tas ņigu ņegu šaušalīgi  nogurdina.

Francija, Grenoble

Francija, Grenoble

Jau atkal pierādījās, ka lai gan muzeji ir laba lieta, tomēr divi muzeji vienā dienā – tas ir maķenīt par daudz. Smadzenes nespēj uztvert un apstrādāt tik lielu informācijas daudzumu. Vakarā bija neeežēēēēlīīīīgs nogurums.

Vakarā atkal jau sākām prātuļot, kā labāk ieiet viesnīcā, lai nepiesienas, ka esam divatā vienvietīgā istabiņā, bet beigu galā vienkārši apņēmīgi devāmies garām reģistratūrai un – nekādu problēmu.