9. marts

No rīta Benjamin mani, Lisa un Narek aizveda uz Lus la Croix Haute dzelzceļa staciju, lai mēs tālāk dotos uz EBD semināru. Vilcienam bija jābūt plkst. 8.17, bet tas ieradās tikai 8.47! Francija... Nebūtu jau liela skāde, ja vien starp šo un nākamo vilcienu Grenoble būtu lielāka laika distance par 10 minūtēm... Skaidrs, ka mūsu nākamais vilciens tiks nokavēts. Armēnis un vāciete satraucās: „Vai, vai, kā mēs pēc tam tālāk tiksim?”, bet es tikai priecājos: „Piedzīvojumi!”. Kad beidzot nokļuvām Grenoble stacijā, darbinieki biļetes apmainīja pret citām, jo neba savas vainas dēļ nokavējām vilcienu Grenoble-Lyon. Tomēr ar visu veiksmīgo biļešu apmainīšanu sapratām, ka savu galamērķi – nekurienes vidū esošu pili Le Chambon – tik vienkārši vis nesasniegsim, jo uz turieni kursē vien pāris autobusi dienā, un uz pēdējo autobusu, braucot ar šiem vilcieniem, nepaspēsim, bet nu par to varēsim galvas lauzīt vēlāk. Pagaidām iekārtojāmies vilcienā, pareizāk sakot – kārtīgi izplājāmies pa vagonu...

Francija, Lus la Croix Haute - cik "laicīgi pienāk vilciens"

Francija - vilcienš Grenoble - Lyon

Francija - vilcienā Grenoble - Lyon

Francija - vilcienā Grenoble - Lyon

Lyon bija neliela pauze starp vilcieniem, kamēr armēnis papildināja cigarešu krājumus, tikmēr es papildināju lasāmvielas krājumus, iegādājoties „National Geographic”, jo sapratu, ka ar līdzpaņemto grāmatu nepietiks.

Domāju, ka divu stundu garais pārbrauciens no Lyon uz Paris liksies nebeidzami garš, bet... mums ar armēni (vācietei bija tikusi biļete citā vilciena galā) pretī apsēdās viena francūziete Berenic, kas bija runātīga un riktīgi forša, tā ka laiks paskrēja nemanot, un pēc tam stacijā sirsnīgi atvadījāmies pa franču modei sabučojoties uz vaigiem. Berenic izrādījās profesionāla gaisa akrobāte cirkā! Nekad nebiju klātienē satikusi šīs profesijas pārstāvi! Francijā šādi mazie cirki (kādā darbojās arī viņa), kas siltajā sezonā pārvietojas no vienas vietas uz otru, ir dikti populāri. Mums bija nudien interesanta saruna. Beigu galā apmainījāmies ar kontaktiem, lai varētu viņas trupu uzaicināt uzstāties mūsu ciemā notiekošajos vasaras festivālos, kā arī solīju nodot tālāk kontaktus Lus la Croix Haute paredzētā cirka festivāla organizatoriem. Tik jauki iepazīt interesantus cilvēkus vilcienā... Viņa mūs uzcienāja ar žāvētiem ķiršiem un Narek jautāja, vai viņa spēj ar tiem žonglēt, tā nu viņa centās to darīt, bet secināja, ka ķirši ir maķenīt par maziem... Kārtīgi izsmējāmies. Atvadījāmies ar cerību vēl kādreiz tikties, armēnis teica, ka Berenic būs viņam jāiemāca staigāt pa virvi. Nu riktīgi forša satikšanās pāris svešiniekiem vilcienā...

Francija - vilcienā Lyon - Paris

Francija - vilcienā Lyon - Paris, jauniepazītā Berenice

Ak, tik smieklīgi, ka armēnis visu laiku sūkstījās par smagajām somām un to, cik neērti ir ceļot ar vilcienu (es gan mīlu pārvietošanos ar vilcieniem!). Kad Paris bija ar metro jāpārvietojas no vienas dzelzceļa stacijas uz otru, Narek bija šokēts, ka metro nav brīvu vietu, kur apsēsties. Tā notiek, ja pieradis pārvietoties ar privāto auto un praktiski nav lietojis sabiedrisko transportu, he, he, he...

No Paris tālāk sekoja divarpus stundu garš brauciens uz Angouleme. Tā kā iepriekš, pateicoties sarunai ar francūzieti, plānotajai grāmatas lasīšanai nepieķēros klāt, tad šo nodomu īstenoju tagad un grāmatu  izlasīju līdz beigām. Kamēr braucām vilcienā, Lisa sazvanīja organizatorus, pastāstot, ka vilcienu čammāšanās dēļ būsim nokavējuši pēdējo autobusu, ko lai darām tālāk. Viņi solīja atbraukt pretī ar mašīnu. Oho, solītā mašīna izrādījās taksometrs, kurš mūs aizveda uz 35 km tālāk esošo pili.

Francija, Angouleme

Ierodoties vakariņu zālē, kur visi jau gardi ņammāja, liels bija pārsteigums, saprotot, ka lielākā daļa cilvēku ir no pārējām „Solidarites Jeunesses” delegācijām, bet ne tik daudz no citiem EBD projektiem! Pazīstamas un patīkamas sejas!

Kad sadalījāmies pa istabiņām, es tiku vienā istabiņā ar Sylwia no Polijas.

Āāā, tik jauki dzirdēt krievu valodu (zinu, cik dīvaini tas skan no manas puses), bet kaut kas tajā valodā ir! Tāda bagāta un krāšņa valoda. Kā Aleks no Ukrainas izteicās: „Esmu secinājis, ka angļu valoda ir biznesa valoda, bet krievu valodai ir kāds īpašs skanējums un sajūta!”. Pilnībā piekrītu viņam.