svētdiena, 2015. gada 1. marts

1. marts


Tīri vai neticas, ka pusgads jau ir pagājis... Cik šausminoši ātri lido laiks...


Šodien bija skaidras debesis un riktīgi jauks laiks, tā nu devos uz savu foto punktu ar nodomu pēcāk izmest kādu loku pa mežu vai ierāpties kādā kokā un palasīt grāmatu vai pamācīties spēlēt mutes ermoņikas, bet... kamēr izčammājos no mājas un aizčāpoju līdz foto punktam, tikmēr visapkārt savilkās pelēki mākoņu vāli un sākās lietus. Eh, straujā laikapstākļu maiņa izjauca pilnīgi visus manus plānus. Atgriezties mājā vēl gluži negribējās, tā nu pasekoju dažādām zvēru pēdām sniegā, kas šodien bija atrodamas lielā daudzumā...
Francija, Vaunieres
Francija, Vaunieres
Francija, Vaunieres

Šodien no rīta prom devās grupa, bet viens pusaudzis Vincent paliks pie mums divas nedēļas. Projām devās arī viena no pusaudžu meitenēm un Asia. 


Savukārt vakarā ieradās jauns brīvprātīgais David, kurš ir no Beļģijas, bet ar poļu izcelsmi. Viņš ir īstermiņa brīvprātīgais un būs šeit tikai divus mēnešus. Kas galīgi nav forši – viņš angliski nerunā... Pie ugunskura kopīgi iekodām kūku. 
Francija, Vaunieres

Ha, ha, ha, agrāk Ingai piesējos par viņas dažāda rakstura un paveidu skatieniem, bet šodien pati tiku pie savu skatienu (nu īstenībā jau tas vairāk atteicas uz uzacu stāvokli) klasifikācijas „The Looks”, he, he, he... 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru