Gara pārbraucienu diena – plkst. 9.31 izbraucu no
Bordeaux, plkst. 15.42 biju Marseille, plkst. 16.46 bija vilciens uz Veynes, kur
nonācu plkst. 19.35, bet pēdējais vilciens bija plkst. 19.51. Gala stacijā
nonācu tikai plkst. 20.17. Uffff, nogurdinoši...
Marseille izdomāju, ka stundas laikā jāatrod kāds
pārtikas veikals un jānopērk kas ēdams. Bet vai tad es māku vienkārši atrast
veikalu, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi? Nē! Ieraudzīju, ka tālumā vīd
gotiska baznīca, izlēmu doties tajā virzienā. Pa ceļam vienā pagalmā pamanīju
dīvainus kokus, loģiski, ka man bija tur jāiemet acs. Tā nu beigu galā atpakaļ
uz staciju vajadzēja doties gana knaši... Ko lai dara, ka man vienmēr patīk palūrēt
aiz stūra...
Francija, Marseille |
Francija, Marseille |
Francija, Marseille |
Francija, Marseille |
Ierodoties Vaunieres šeit bija pilns ar neredzētām
sejām – divi jauni brīvprātīgie (starp citu, pēc pirmā acu uzmetiena abi liekas
varen jauki) un divas meitenes no Vācijas, kas šeit izlēmušas pavadīt
atvaļinājuma nedēļu. Savukārt Lisa, Narek un David uz trīs nedēļām atrodas
nometnē ārpus ciema. Sajūta, ka atgriežos pilnīgi svešā vietā. Bet tas domāts
absolūti pozitīvā nozīmē.
Protams, dīvaini ieiet savā istabā un redzēt svešas
mantas, bet... šķiet, ka ar Clemence sadzīvosim labi.
Vuhūū, patīkami atgriezties atpakaļ un saņemt
vairākus pasta sūtījumus!
Un ak, te diemžēl joprojām ir ziema...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru