10. marts

Francija, La Chambon - visu aktivitāšu norises ēka

Francija, La Chambon - dzīvojamās ēkas

Francija, La Chambon

Interesantākā šāda veida semināru daļa ir dalīšanās pieredzē, iespaidos un sajūtās ar citiem brīvprātīgajiem. Šajā gadījumā nudien lieliski, ka lielākā daļa brīvprātīgo ir tieši no mūsu organizācijas. Šķiet, ka katrs no mums dzīvoja iedomās, ka citās delegācijās dzīve ir labāka, projekti foršāki un tamlīdzīgi. Bet nē, visur tās pašas problēmas ar kolektivitāti, slinkiem francūžiem, pārmērīgu apspriežu daudzumu. Vērtīgi to saprast un novērtēt savas vietas plusus.

Laiku pēc pusdienām lietoju, lai izmestu loku pa apkārtni. Šejienes līdzenumi atgādina Latviju, bet man pietrūkst kalni. Priecājoties par zirdziņiem, nonācu pie upes, kur zālē izdzirdēju čaboņu un plunkšķi ūdenī. Steidzu skatīt, kas tad tur. Atklāju, ka pilns krasts ar brūniem kažokiem, kas, izdzirduši soļus, metas ūdenī.

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Francija, La Chambon

Pēcpusdienā katram bija individuālas pārrunas ar treneriem, kuru laikā sapratu, ka viņiem jau gadiem ilgi brīvprātīgie sūdzas par vienām un tām pašām problēmām saistībā ar „Solidarites Jeunesses”, kas nevienā citā neklausās un nemaz nedomā ko mainīt. Sarunu beidzot treneris man ieteica: „Koncentrējies uz kalniem!”. Lielisks ieteikums, ha, ha.

Vispār kopumā liekas, ka visi ir tādi maķenīt saguruši. Nez vai tā ir projekta vidustermiņam raksturīga pazīme vai vienkārši pārāk garas ziemas sekas.

Vienā brīdī runājām par to, kurš grasās atgriezties savā valstī, kurš negrasās. Aleks no Ukrainas teica, ka labprāt atgrieztos, bet tas nozīmētu obligātu iesaukumu armijā, tāpēc viņš būs spiests domāt kādu citu variantu, jo doties karā un nogalināt cilvēkus negrib. Traki iedomāties, ka mūsdienās salīdzinoši netālu notiek kas tāds, ka cilvēks brīvi nevar atgriezties savā valstī, netiekot ierauts kara šausmās.