No rīta es, ukrainis Aleksandr, krieviete Jekaterina
un vāciete Alexa sēdāmies vilcienā, lai dotos uz stundas attālumā esošo
Arcachon, no kuras tālāk ar autobusu brauktu uz mūsu šīs dienas gala mērķi –
Dune du Pilat, kas ir Eiropā garākā smilšu kāpa.
Interesanti, cik krasi stundas brauciena attālumā
var izmainīties daba un arhitektūra. Pirms kāpšanas vilcienā atradāmies
klasiski eiropeiskā Bordeaux, bet izkāpām tipiskā dienvidu arhitektūras un siltzemju
augu pilnā Arcachon. Palmas, palmas, palmas!!! Jekaterina gribēja pataustīt
palmas stumbru, bet aizķērās aiz bruģa un nozvēlās zemē. Sīkums, bet viņai bija
Alexa soma, kurā atradās jogurts, kas kritiena rezultātā bija eksplodējis pa
visu somu... Smieklu vētra.
 |
| Francija, Arcachon |
 |
| Francija, Arcachon |
 |
| Francija, Arcachon |
Arcachon valdīja pamatīgs pavasaris – tik daudz
zaļās krāsas, puķes un dažādi ziedoši krūmi. Tiesa gan, koki vēl īsti lapot
negrasījās. Diezgan dīvaini vienkopus redzēt kokus bez lapām un kokus ar lapām
(cietlapju koki, kas ir zaļi visu cauru gadu), skats smadzenēs īsti neslēdzas
kopā. Ai, nezinu, kā tas būs – pēc visa redzētā zaļuma (īpaši jau palmām!!)
atgriezties atpakaļ kalnos valdošajā ziemā. Atliek vien cerēt, ka pa nedēļu arī
tur būs iestājies pavasaris.
 |
| Francija, Arcachon |
Laiku starp vilcienu un autobusu izmantojām, lai
aizčāpotu līdz okeānam. Šis gan nebija gluži atklāts okeāns, drīzāk līcis, bet
vienalga – ūdens paliek ūdens. Ai, cik te daudz bija rievaino gliemežvāku,
nevarēju vien stāt lasīt. Izdomāju, ka ar kāju pirkstiem jāpatausta ūdens,
vāciete šajā aktivitātē man piebiedrojās. Dīvaini jau bija – staigāt pa ūdeni
ar basām kājām, bet ar ziemas mēteli un šalli mugurā. Abi Austrumeiropas
pārstāvji smējās, ka mēs nu gan esam trakas, jo viņiem jau tāpat stāvot krastā
ir auksti. Ha, ha, ha!
 |
| Francija, Arcachon |
 |
| Francija, Arcachon |
 |
| Francija, Arcachon |
 |
| Francija, Arcachon |
 |
| Francija, Arcachon |
 |
| Francija, Arcachon |
Maķenīt izbaudījuši šo kūrortpilsētu, ar autobusu
devāmies uz Dune du Pilat. Man vienmēr ļoti, ļoti ir patikusi Kuršu kāpa
Lietuvā, bet šī vieta.... šī vieta daudzkārt pārspēj Kuršu kāpu. Tas nav
aprakstāms, nav izstāstāms, nav nobildējams, cik ļoti iespaidīga un grandioza
ir šī vieta. Dune du Pilat sevī ietver okeāna bezgalību, tuksneša plašumus,
kalnu varenumu un mežu spēcīgumu. Neatceros, kad pie jūras būtu bijusi iespēja
vērot horizontu tik ļoti, ļoti plašā leņķī. Nu jā, bet jūra jau nav okeāns.
Esmu mērkusi kājas Ziemeļjūrā, kas teorētiski ir okeāna daļa, bet pie paša
Atlantijas okeāna biju pirmo reizi. Es pat teiktu, ka okeāns smaržo citādāk kā
jūra. Svaigāk un spirgtāk. Vietām pārvietojoties pa kāpu bija sajūta, ka
atrodamies tuksnesī. Vienīgais, ko visapkārt varēja redzēt – smiltis, smiltis,
smiltis. Kad brīžiem pavērās skats uz mežu masīvu, šķita, ka redzu kādus
mežonīgus lietusmežus. Bet lielākoties bija redzams okeāns. Okeāns. Šajā vietā
apvienojās visas lietas, kas man tik ļoti patīk – jūra (okeāna ādā) un kalni
(smilšainas, paugurainas kāpas izskatā). Ideāla vieta. To tiešām nav iespējams
aprakstīt, tur vienkārši ir jābūt. Jābūt, lai sajustu dabas varenumu un
bezgalīgumu pretstatā cilvēka niecīgumam. Jābūt, lai sajustu pārpasaulīgo
mieru. Šī vieta ir tik iespaidīga un fantastiska, ka ar saprātu to nav
iespējams aptvert. Tas ir kaut kas lielāks, nekā cilvēka apziņa sevī spēj
ietilpināt.
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
Nonākuši kāpā izklīdām, kur nu kurais, bet pēc kāda
laiciņa es satiku Alexa un tā nu čāpojām un baudījām smilšainos paugurus kopā.
Lai cik jauki bija augšā uz kāpas, vērojot nebeidzamos plašumus uz visām pusēm
(šķiet, ka šeit pavērās vēl plašāks un tālāks skats nekā no mana mīļotā
Qigouret), manī sēdēja nepārverama vēlme doties lejup sasveicināties ar okeānu.
Alexa arī labprāt gribēja nokāpt lejā līdz okeānam, tā nu lēnā garā šļūcām turp.
Pa ceļam es smējos, cik gan forši būtu nopeldēties okeānā, jo kad gan vēl būs
tāda izdevība, īpaši jau marta mēnesī! Alexa teica, ka, ja es peldēšu, viņa man
pievienosies. Sarunājām, ka vispirms gan jāpatausta ūdens, jo visticamāk šeit
tas ir daudz aukstāks nekā Arcachon līcī. Ūdens nemaz tik dikti auksts nelikās,
mani vairāk biedēja krastā izskalotās medūzas, ar kurām sastapties ūdenī nebūtu
nemaz tik patīkami (pirmo reizi redzēju tik gigantiskus nezvērus!). Par spīti
aukstajam vējam (neba velti mēs bijām satuntulējušās ziemas jakās) izģērbāmies
(es gan smējos, ka, iespējams, šī nebija no manām labākajām idejām) un metāmies
ūdenī iekšā! Juhuhuhuhūūū!!! Pirmo reizi peldējos martā, turklāt – Atlantijas
okeānā!!! Lieliski! Pēc tam bija tik spirgta sajūta!!! Alexa teica: „Oo, šitā
bija riktīgi traka ideja, paldies tev! Nekad neaizmirsīšu, kā mēs to
īstenojām!”. Kas tad dzīvi padara interesantu – tieši šādi mazi, spontāni un
maķenīt dulli piedzīvojumi. Starp citu – arī Dune du Pilat apmeklējums man bija
pavisam negaidīts un spontāns, tikai pateicoties tam, ka Aleksandr nakšņoja ar
mani vienā un tajā pašā vietā un bija jau iepriekš izdomājis doties uz šo kāpu.
Viss notiek tieši tā kā tam jānotiek, bet vislabākās lietas uzrodas neplānojot.
Šķiet, ka to sauc par... ļaušanos piedzīvojumiem!
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
No lejas kāpa ne tuvu neizskatījās tik iespaidīga,
un nemaz nebija iespējams aptvert, cik augsta un plaša tā īstenībā ir. Bet...
kad sākām augšupceļu, nu jā... tas nudien nebija viegli – viens solis augšup,
divi soļi atpakaļ... Bet, protams, ja jau varējām saņemties ielīst ūdenī, tad
būtu muļķīgi nespēt tik atpakaļ uz kāpas virsotnes. Kad beidzot bijām to
paveikušas, virsotnē uztaisījām nelielu pikniku, cerot kaut kur pamanīt
Aleksandr un Jekaterina. Abiem nebija mobilo telefonu, bet lielajos priekos par
skaisto vietu, nepadomājām, ka vajag sarunāt kādu tikšanās laiku un vietu.
Pabeigušas piknikot, devāmies atpakaļ autobusa virzienā, cerot, ka sastapsim viņus
kaut kur pa ceļam. Un nudien arī sastapām. Abi no sākuma domāja, ka mēs
jokojamies par peldi okeānā, bet kad beidzot saprata, ka nejokojam, bija
bezgala izbrīnīti. Abi teica, ka mēs nudien esam trakas, trakas, trakas. He,
he, trakajiem pieder pasaule, vai ne? Aleksandr, kurš cītīgi nodarbojas ar video
bloga veidošanu, pukojās, ka palaidis garām šādus kadrus. Mēs gan teicām, ka
peldkostīmu trūkuma dēļ tāpat nebūtu ļāvušas filmēt.
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
 |
| Francija, Dune du Pilat |
Vakarā devāmies uz dzīvokli, ko caur
couchsurfing.org sev bija sameklējušas Alexa un Jekaterina, uztaisījām
vakariņas un papļāpājām. Alexa līdzi bija ģitāra, internetā meklējām dažādu
dziesmu akordus un vārdu, un manas ģitārspēles pavadībā rāvām vaļā visādas
dziesmas. Uz savu naktsmītni čāpojām tikai ap pusnakti.
Lieliski pavadīta diena. Nudien.
Interesants secinājums – lai gan šodien izbraucu
labu gabaliņu ārpus pilsētas, iztērēju mazāk naudas kā vakar par muzeju
apmeklējumu. Iegūtās emocijas – 100x pozitīvākas un iespaidīgākas, turklāt –
nekāda noguruma. Laikam būs jāpārrevidē manas ceļošanas metodes, vairāk
pievēršoties dabas izpētei, mazāk pilsētām un muzejiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru