ceturtdiena, 2015. gada 12. marts

12. marts



Šodien bija vēl pēdējās EBD treniņa aktivitātes, kopbilde, un tad jau devāmies uz busiņiem, lai tiktu aizvesti uz ciemu, no kurienes tālāk ar autobusu braucām uz Angouleme. Angouleme katram bija vilcieni citos laikos, tomēr lielākā daļa brīvprātīgo plānoja nākošās dienas pavadīt Bordeaux, un es tai skaitā. Ja jau organizācija apmaksā atpakaļceļu (~ 70 EUR), pat ja tas nav šodien, tad jāizmanto šāda iespēja. Jau laicīgi biju sev sameklējusi naktsmītnes couchsurfing.org. Iepriekš jautāju arī Lisa un Narek, vai viņi gribēs pievienoties Bordeaux, kā naktsmājas lietojot couchsurfing.org, bet viņi teica, ka dod priekšroku hosteļiem, tā nu savus brīvdienu plānus kalu viena pati, kas man arī labāk patīk, jo mūsu intereses pilsētā tāpat nesapas. Aizvakar ukrainis Aleksandr sūkstījās, ka viņam nav kur Bordeaux palikt, es piedāvāju aizrakstīt savam couchsurfing.org naktsmāju devējam. No sākuma Aleksandr plānoja šonakt palikt Angouleme, un tāpēc es jautāju par viņa izmitināšanu tikai uz divām naktīm, pretī saņemot pozitīvu atbildi. Bet Aleksandr plāni mainījās un beigu galā viņš man pievienosies uz visām trīs naktīm. Biju tīri priecīga par šo pavērsienu, jo galu galā – kopā drošāk.
Francija, La Chambon

Bet jāatgriežas stāstījumā mazliet atpakaļ pie Angouleme, kur starp autobusu un vilcienu uz Bordeaux bija četras stundas brīvā laika. Kā jau ierasts – atdalījos no pārējiem, kam prāts vairāk nesās uz zvilnēšanu pavasara saulītē, kamēr man gribējās čāpot visapkārt. Jau iepriekš biju izprintējusi pilsētas plānu, bet īstenībā ne reizi to pat neizmantoju, gāju, kur deguns rāda. Oo, šī ielas izskatās interesanta, došos tur! Angouleme ir slavena komiksu pilsēta, daudzas mājas ir apgleznotas ar komiksu tēliem. Aizšāvu līdz komiksu muzejam, bet tas diemžēl bija slēgts. Tad iemetu aci papīra muzejā, kur daļa ekspozīcijas bija bez maksas, bet pēc tam turpināju klaiņot pa šaurajām un senlaicīgajām ieliņām. Jauka pilsēta. Atgriežoties atpakaļ satiku dažus citus brīvprātīgos un Lisa. Pavadījām pārējos uz viņu vilcienu un devāmies zālītē gaidīt savējo vilcienu. Kad ieradās Aleksandr, salīdzinājām savas biļetes, un atklājās, ka no mūsu četrotnes – es, Lisa, Narek, Aleksandr – man vienīgai vilciens ir 10 minūtes vēlāk nekā viņiem. Nu nekas. Tā kā Aleksandr nav Francijā derīgs telefona numurs, tad sarunājām tikties Bordeaux stacijā pie klavierēm. Kad devāmies garām taksometriem uz stacijas iekšieni, mums uztaurēja viens taksometrs. Paskatījāmies un sapratām, ka auto iekšā sēž tas pats taksometra šoferis, kas mūs pirmdien aizveda uz La Chambon. Kad vēlāk satikām armēni, uzzinājām, ka slinkais Narek, kurš visu laiku pavadīja stacijas tuvumā, bija pļāpājis ar šo šoferi. Ha, ha, kuram patīk iepazīt pilsētu pašam, joņojot visapkārt, bet kuram patīk tikai klausīties citu stāstījumu...
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme
Francija, Angouleme


Stacijā veiksmīgi satikāmies un devāmies CS naktsmāju meklējumos. Tāds riktīgi hipijisks un māksliniecisks dzīvoklis, kurā ir 3 iemītnieki – divi puiši un viena meitene. Puisis ar ko sazinājos lietotus čemodānus pārvērš pārnēsājamos skaņas pastiprinātājos, čemodānā iebūvējot skaļruņus un akumulatoru sistēmu (izskatās un skan riktīgi labi), otrs puisis ir ģeogrāfijas un vēstures skolotājs, bet par meiteni neko daudz nezinu, jo viņa lielākoties bija savā istabā.

Vēlāk devāmies atpakaļ uz dzelzceļa staciju, kur bija sarunāts tikties ar Jekaterina, Alexa, Lisa un Narek, lai Aleksandr varētu vienoties par rītdienas plāniem ar Jekaterina un Alexa (nevienam no šīs trijotnes nav mobilo telefonu), bet mēs pēc tam varētu izmest kādu loku pa pilsētu ar Lisa un Narek. Narek sūdzējās par hosteli: „Es iegāju savā istabā un tur bija vēl trīs puiši. Nevarēju saprast, ko viņi dara manā istabā?! Domāju, ka viņi drīz dosies prom, bet izrādījās, ka mums būs jādzīvo kopā. Kas tā par lietu? Nekad neko tādu neesmu redzējis!!!”. Ha, ha, ha, tā ir, ka pieradis dzīvot nenormālā komfortā pa privātām viesnīcu istabām... Nabadziņš nudien bija sašutis, bet Lisa smējās, ka tā notiek, ja neklausās iepriekš teiktajā...
Francija, Bordeaux


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru