Iepirkšanās diena un lielā virtuves spodrības diena. Franču darba
paradumi (pareizāk gan teikt – slaistīšanās paradumi) vienu dienu mani nobeigs.
Mazliet pastrādā un - laiks pauzei! Mazliet atkal pastrādā un – laiks beigt,
rītdien izdarīsim līdz galam! Āāāāā, traks var palikt! Kā var būt tik slinka
tauta??
Ha, ha, ha, šodien skriešanā man pievienojās mūsu sešpadsmitgadīgā
večiņa Toones. Līdz galam gan viņa nepavilka, bet vispār turējās braši. Taisni
jābrīnās, kur šitai suņu omei tāda enerģija dažkārt sēž iekšā! Vienā vietā, kur
jāšķērso šķembu nogruvums, es šausminājos – „Ja Toones netīšām paslīdēs, es
taču viņu nekādi nevarēšu izglābt! Ar savu skriešanu vēl netīšām nobeigušu mūsu
suņuku!”, bet par laimi viss beidzās veiksmīgi.
Mani papīra eksperimenti pabeigti. Hmm, nebiju domājusi, ka pašam
uztaisīt papīru īstenībā ir tik vienkārši.
 |
| Francija, Vaunieres |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru